"
Antimikrobiālā rezistence jeb noturība pret antimikrobiālajiem līdzekļiem (antibiotikām) (AMR) katru gadu izraisa aptuveni 700 000 nāves gadījumu visā pasaulē, un šis skaitlis turpina pieaugt. Pēc zinātnieku domām līdz 2050. gadam šis skaitlis varētu sasniegt pat 10 miljonus, ja netiks veikti rezistenci ierobežojoši pasākumi. Antimikrobiālo rezistenci dēvēja par «kluso pandēmiju» jau pirms «Covid-19» laikiem, un PVO atzina to par vienu no galvenajām 21. gadsimta problēmām veselības aprūpē. Kāpēc antibiotikas kļūs neiedarbīgas un cilvēki mirs no pneimonijas, kas tajā vainojams un ko mēs varam darīt, lai sevi pasargātu?
Autore: Ksenija Margole, ģimenes medicīnas rezidente
Galvenais nāves cēlonis visā pasaulē pirms antibiotiku izgudrošanas bija infekcijas slimības. Izmaiņas medicīnā sākās 1928. gadā pēc penicilīna atklāšanas. Cilvēki pārstāja mirt no meningīta, cistīta un citām kaitēm, jo tika iedarbināts dabisks process — baktērijas sāka pretoties «ārstēšanai» un izstrādāja savu «aizsardzību» jeb rezistenci. Taču aptuveni pēc 60 gadiem atkal parādījās pacienti, kuriem šķietami elementāras infekcijas izraisīja nāvi. Tika izrakstītas antibiotikas, bet rezultāta nebija. Piemēram, pneimoniju, tuberkulozi, asins saindēšanos, gonoreju un pārtikas izraisītas slimības kļūst arvien grūtāk un dažreiz pat neiespējami izārstēt, jo antibiotiku efektivitāte samazinās. Lai gan no mikrobioloģijas viedokļa šis process ir dabisks, tomēr tik strauju rezistences attīstību un «superbaktērijas» parādīšanos ietekmējis pats cilvēks.
Galvenie PVO norādītie iemesli — nekompetenta antibiotiku izrakstīšana, nepareiza antibiotiku lietošana un lēna jaunu antibakteriālo preparātu ražošana.
Vēl viena nopietna problēma ir rezistence pret pēdējās rindas antibiotikām, t.i. antibakteriāliem preparātiem, kas izgudroti nesen, piemēram, vankomicīns un karbapenēma grupas antibiotikas. Kad šo antibiotiku iedarbība vairs nav efektīva, tad pieejamas ļoti ierobežotas ārstēšanas iespējas, kas visās situācijās var neie- darboties, dažkārt pat izraisot nāvi. Pēdējās rindas antibiotiku rezistence apdraud arī invazīvu medicīnisku manipulāciju efektivitāti, no kā atkarīga pacienta dzīvība, piemēram, vēža ārstēšanu, orgānu transplantāciju un citas ķirurģiskas procedūras.
Lai gan pašlaik dažas antibiotikas ir izstrādes procesā, nav sagaidāms, ka kāda no tām būs efektīva cīņā ar visbīstamākajām baktēriju formām, kam ir rezistence pret antibiotikām.
2022. gada jūlijā PVO paziņoja, ka nepieciešams izstrādāt vairāk vakcīnu cīņā pret baktēriju patogēniem, kas ir noturīgas pret antimikrobiālajiem preparātiem (AMR). Tāpat nepieciešams efektīvāk izmantot valstīs jau pieejamās vakcīnas. Analīzes rezultātā ir identificēta 61 vakcīna dažādos klīniskās izstrādes posmos un 94 potenciālās vakcīnas preklīniskajā izstrādes posmā.
Tomēr antimikrobiālās rezistences (AMR) klusajai pandēmijai ir vairāki neatrisināti jautājumi par tās attīstību un izplatību.
Viens no svarīgākajiem ir saistīts ar lauksaimniecības nozari, jo īpaši lopkopību, kur antibiotikas tiek izmantotas lopu audzēšanā. PVO iesaka lauksaimniekiem un pārtikas rūpniecībai pārtraukt regulāru antibiotiku izmantošanu ar mērķi stimulēt dzīvnieku augšanu un profilaktiskos nolūkos slimību novēršanai. Kā arī pastiprināt kontroli visos dzīvnieku un augu izcelsmes pārtikas produktu ražošanas un pārstrādes posmos. Diemžēl rezistences risks joprojām pastāv, pat ja jūs nekad neesat lietojis antibiotikas. Antibiotikas tiek aktīvi izmantotas lopkopībā, tāpēc govju, cūku, aitu un citu dzīvnieku organismos vairojas mikroorganismi, kuriem jau ir izstrādājusies īpaša aizsardzība. Ēdot šādu dzīvnieku gaļu, mūsu organismā nonāk rezistenti mikroorganismi. Turklāt ar dzīvnieku fekālijām tie nonāk augsnē un augu izcelsmes pārtikā. Tas izklausās biedējoši, bet sevi iespējams pasargāt, ja apzināti izvēlamies pārtiku.
Vēl viens globāls AMR izplatīšanās rezervuārs ir notekūdeņi. Ūdens videi ir noteicoša loma, jo pret antibiotikām rezistentas baktērijas attīstās un izplatās visā pasaulē ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu emisijām vai lauksaimniecības noteci, «inficējot» ne tikai dzīvniekus, bet arī labību, dārzeņus un augļus.
Pat slimnīcas kļūst par plašu pret antibiotikām rezistentu baktēriju rezervuāru. Un, kad slimnīcā nonāk cilvēks ar jau rezistentu floru, viņš savas «superbaktērijas» izplata citiem pacientiem, kuriem bieži ir pazemināta imūnsistēma, un viņiem šāda tikšanās var kļūt letāla. Tādā veidā mums pat nebūs jāgaida 2050. gads, viss notiks daudz ātrāk.
Arī globalizācija, cilvēku brīva pārvietošanās ietekmē AMR izplatību. Ņemot vērā, ka mūsdienās cilvēku ceļošana nav apgrūtināta un ir samērā bieža, rezistence pret antibiotikām tiek pārnesta no vienas populācijas uz otru. Tā ir globāla problēma, kas prasa visu valstu un daudzu nozaru iesaistīšanos. Piemēram, ferments Ņūdeli metalo-beta-laktamāze, kas padara baktērijas rezistentas pret plašu antibiotiku klāstu, tika atklātas kādam Indijas pacientam, kurš tika ārstēts Zviedrijā. Ko lai saka, par šādu baktēriju pārnešanas avotu vidē, kas ir rezistentas pret antibiotikām, bieži vien kļūst pat kaijas.
ANTIBIOTIKU LIETOŠANAS PAMATNOTEIKUMI
Pēc savas pieredzes teikšu, ka saņemt telefona zvanu — "Dakter, mums jau divas dienas ir drudzis, iesnas, vajag antibiotikas...” nav nekas neparasts. Un pēc ilga skaidrojoša dialoga šī pacientu kategorija sarunu beidz ar lūgumu "izrakstīt antibiotikas — katram gadījumam". Tāpēc viena no svarīgākajām lietām, ar ko vajadzētu sākt, lai pasargātu sevi no antimikrobiālās rezistences, ir atrast uzticamu ārstu. Īpaši pediatru. Tādu ārstu, kura ieteikumus jūs ievērosiet, ja viņš jums liks nogaidīt un nedot bērnam antibiotikas jau trešajā dienā, ja temperatūru paaugstinās līdz 38 un nav citu sūdzību. Ārsts, kurš paskaidros, ka vīrusu izraisītas slimības neārstē ar antibiotikām, jo tieši vīrusi ir visbiežākie elpceļu slimību izraisītāji.
Ļoti gribētu, lai visi jaunie vecāki atcerētos — iesnas, drudzi, klepu ar antibiotikām neārstē! Kompetents ārsts veiks rūpīgu bērna izmeklēšanu, nepieciešamības gadījumā pārbaudīs iekaisuma marķierus asinīs un urīnā, atsevišķos gadījumos identificēs konkrētu patogēnu, pārbaudīs jutību pret antibakteriāliem preparātiem un tikai tad nozīmēs ārstēšanu!
Ja jums jau ir nozīmētas antibiotikas un jums tās jādzer, ir jāievēro pamatnoteikumi:
• Vienmēr lietojiet zāles tieši tā, kā ir norādījis ārsts. Ir ļoti svarīgi ievērot laika intervālus starp medikamentu lietošanu. Baktērijas ir gudrākas par cilvēkiem, ļoti ātri paveiks savu darbu un iemācīsies pretoties.
• Ja jūtaties labāk, tas nav iemesls pārtraukt ārstēšanu. Pabeidziet pilnu zāļu lietošanas ciklu. Ja tās ir 7 dienas, tad tās ir pilnas 7 dienas.
• Esat pabeidzis noteikto ārstēšanas kursu, bet iepakojumā vēl ir palikušas dažas tabletes? Jums tās nav jālieto, bet gan jāaiznes uz aptieku utilizācijai. Starp citu, tas ir jādara ar visiem medikamentiem. Ja zāles vienkārši izmet miskastē, tās nonāk poligonos, no turienes notekūdeņos, augsnē, kas veicina AMR izplatīšanos.
• Nekad nedodiet pāri palikušās antibiotikas draugiem, kolēģiem utt.
• Ja pēc kāda laika jūs vai kāds no ģimenes locekļiem saslimst ar «kaut ko līdzīgu», jums nevajadzētu ārstēties patstāvīgi pēc jau zināmas shēmas. Labāk ziedojiet savu laiku un dodieties pie ārsta.
Esiet atbildīgs par ārstēšanos ar antibiotikām. Ievērojot šos vienkāršos noteikumus, jūs pasargāsiet ne tikai sevi, bet arī savu ģimeni, draugus un sabiedrību kopumā.
PERSONISKAIS IEGULDĪJUMS UN ATBILDĪBA
PVO ir nosaukusi piecus galvenos principus, kas palīdz novērst inficēšanās risku: regulāri mazgājiet rokas, ievērojiet higiēnu ēdiena gatavošanas laikā, izvairieties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem, praktizējiet drošu seksu un savlaicīgi veiciet vakcināciju.
Vēlos vēl novēlēt — NESLIMOSIM! Iepriekšējā, 20. Beauty Cloud izdevumā detalizēti apskatījām jautājumu par veselības stiprināšanu un imunitātes saglabāšanu. Taču vēlreiz gribu atgādināt par kuņģa-zarnu trakta veselību, mikrobioma daudzveidību un tā ietekmi uz imunitāti un tiešu līdzdalību CĪŅĀ ar AMR.
Ir pieejami daudzi plaši pētījumi, kuros probiotiķu lietošanas lietderīgums antibiotiku kursa laikā tiek gan atbalstīts, gan atspēkots. Bet, ja uzturā lietojat ar probiotikām bagātu pārtiku, piemēram, skābētus kāpostus, marinētus gurķus, bietes, kefīru u.c., tad mikrobioms tiks maksimāli aizsargāts dabiskā veidā.
Fermentēti pārtikas produkti (jogurts, kimči, skābēti kāposti, miso, tējas sēne un kefīrs) satur labvēlīgās baktērijas, kas var palīdzēt samazināt slimību izraisošo baktēriju skaitu zarnās.
Pārtikas produkti ar augstu šķiedrvielu saturu (pupiņas, ogas, avokado, artišoki, auzas, čia sēklas, popkorns un pākšaugi) var veicināt bifidobaktēriju vairošanos. Tās ir probiotikas, kas uzlabo gremošanu, sadala ēdienu, absorbē barības vielas un cīnās ar slimību izraisošiem organismiem.
Lietojiet prebiotikas. Prebiotikas kalpo kā barība labajām zarnu baktērijām, kas rada izmaiņas mikrobioma sastāvā un/vai tā aktivitātē. Āboli, auzas, ķiploki, sparģeļi un banāni — šie ir tikai daži prebiotiskie pārtikas produkti, kas var veicināt veselīgu baktēriju augšanu un uzlabot mikrobiomu.
Lai gan probiotiku darbības mehānismi joprojām tiek pētīti, tiek uzskatīts, ka tās uzlabo gremošanas sistēmas veselību, palīdzot nosegt spraugas starp zarnu šūnām un neļaujot slimību izraisošām baktērijām pielipt pie zarnu sieniņām. Tādā veidā neatstājot ne niecīgāko iespēju pret antibiotikām rezistentajām baktērijām — neatkarīgi no tā, kā tās nonāk jūsu organismā, tām būs jāmeklē cita vieta!
AUDZĒJIET GARŠAUGUS, DĀRZEŅUS, AUGĻUS PAŠI, JA JUMS IR TĀDA IESPĒJA. PROTAMS, NE VISI DZĪVO PRIVĀTMĀJĀS UN MŪSU LAIKAPSTĀKĻI UN DZĪVES RITMS NEĻAUJ STRĀDĀT DĀRZĀ VISU GADU, TAČU DILLES IZAUGS UZ JEBKURAS PALODZES, ARĪ SLINKĀM SAIMNIECĒM. JĀ, TAS PRASA LAIKU, BET TAS VAR PAGARINĀT JŪSU DZĪVI!
Ja, vienojoties ar savu ārstu, esat nolēmuši lietot preparātus, kas satur probiotikas, tad:
• Ieteicams tās sākt lietot dienā, kad uzsākat antibakteriālo kursu.
• Lietot vismaz divas stundas pēc antibiotiku lietošanas, vēlams tukšā dūšā.
• Probiotiku lietošana jāturpina vēl vairākas nedēļas pēc antibiotiku terapijas beigām.
• Izvēlieties probiotikas, kuras satur vismaz vienu no šiem komponentiem: Lactobacillus rhamnosus, Saccharomyces boulardii vai Bifidobacterium sp.
Pētījumi ir pārliecinoši apstiprinājuši, ka zarnu mikrobioms ietekmē iekaisuma procesus, garīgo veselību, sirds un asinsvadu darbību, imunitāti, glikēmijas kontroli, ēstgribas regulēšanu un gremošanu, attiecīgi to, kā jūtaties un kā funkcionē jūsu ķermenis!
Visērtāk ir abonēt! Sūtiet vārdu «Abonements» uz info@3ade.lv un mēs ar Jums sazināsimies!
komentāri