Ставьте like и читайте!

DZĪVO KĀ KALNIETIS! KAMĒR NAV IZGUDROTI FARMAKOLOĢISKIE UN BIOENERĢĒTISKIE RĀMĪŠI

23.03.2020, Almaza Pirha

DZĪVO  KĀ KALNIETIS! KAMĒR NAV IZGUDROTI FARMAKOLOĢISKIE UN BIOENERĢĒTISKIE RĀMĪŠI

Lai pagarinātu dzīvi un novērstu novecošanos, ir vērts pievērst uzmanību divām lietām: uzturam un kustībām. Ēdiet vienkārši un vairāk pārvietojieties, kā kalnieši, palielinot kardio slodzi! Tā uzskata biologs, Dmitrija Čebotarjova Gerontoloģijas institūta laboratorijas vadītājs, Ukrainas NZA gerontologs, Aleksandrs Vaisermans.

 Mūsdienās arvien biežāk tiek stāstīts, ka bērniem, kuri dzimuši pēc 2000. gada, ir visas iespējas nodzīvot līdz 100 un pat vairāk gadiem — jo medicīna nestāv uz vietas, piedāvājot arvien jaunus veidus, kā cīnīties ar novecošanos... Viņiem ir iespēja ... Bet dzīves pagarināšana vēl nenozīmē veselīgas dzīves pagarināšanu. Mēs esam sākuši dzīvot ilgāk, pateicoties panākumiem medicīnā: izgudroja antibiotikas, medikamentus slimību apturēšanai, veica milzīgus sasniegumus ķirurģijā un vēl daudz tehnisku sasniegumu. Bet mēs neesam kļuvuši veselīgāki, nepiedzimstam veselīgāki. Mums ir dota iespēja izārstēties no daudzām kaitēm, kas pirms 20 gadiem noveda pie neizbēgamas nāves agrīnā vecumā ... Un mēs sākam ilgāk dzīvot, pateicoties tabletēm. Kā biologs, es gaidu izrāvienu šūnu tehnoloģijās, tad pat 100 gadi nebūs robeža un, kas ir ne mazāk svarīgi, palielināsies ne tikai nodzīvoto gadu skaits, bet arī to kvalitāte.

Autore: Almaza Pirha

Mūsdienās ir zināmas daudzas bioloģiski aktīvas vielas, kas var efektīvi mobilizēt ķermeni — izraisīt fiziskā spēka pieplūdumu vai uzlabot smadzeņu darbību. Īslaicīgi vai pastāvīgi, kas tās ir par vielām un kurš ir tiesīgs tās nozīmēt?

Mēs esam piesardzīgi pret tradicionālajiem medikamentiem. Jo reizēm tie rada vairāk blaknes nekā labumu. Tāpēc visi cenšas lietot uztura bagātinātājus, uzskatot, ka tie ir dabiski un droši komponenti. Bet tas tā gluži nav. Nekontrolētas lietošanas gadījumā pastāv liels blakusparādību risks, līdz pat toksicitātei. Līdz šim nav pierādīta neviena uztura bagātinātāja priekšrocība attiecībā pret dzīves pagarināšanu. Tomēr jūsu lēmumu par uztura bagātinātāju, kā arī vitamīnu lietošanu, vajadzētu pārrunāt ar ārstu, pēc atbilstošu pārbaužu veikšanas.

 

Starp citu, daži pētījumi liecina, ka cilvēki, kas lieto A un E vitamīnus, dzīvo nedaudz mazāk nekā tie, kuri to nedara. Taisnība?

Jā, tā ir taisnība ... Šī ir tieši mana izpētes joma. Lieta tāda, ka, veicot pētījumus ar izmēģinājuma dzīvniekiem, tika panākts ievērojams dzīves ilguma pagarinājums... Dabiski, ka cilvēki sāka patērēt lielu daudzumu šo antioksidantu — vitamīnu bez ārsta norādījumiem, un izrādījās, ka viņi, drīzāk, nodara kaitējumu nekā gūst labumu. Tika veikti īpaši plaša mēroga pētījumi, izvēloties cilvēkus aptuveni no viena reģiona, viena vecuma un dzimuma, un tika noskaidrots, ka cilvēki, kuri lietoja E un A vitamīnus, mira no onkoloģiskām saslimšanām biežāk nekā tie, kuri šos vitamīnus nelietoja.

Es gribu atzīmēt faktu, ka mēs sākām aktīvi lietot antioksidantus, lai palīdzētu ķermenim tikt galā ar brīvajiem radikāļiem. Bet patiesība ir tāda, ka brīvie radikāļi nav tik slikti, kā tiek stāstīts. Organismam tie vajadzīgi noteiktā daudzumā, jo īpaši, lai uzturētu normālu imunitāti un iznīcinātu kaitīgās baktērijas un vēža šūnas. Un, kad cilvēki lieto lielas antioksidantu devas vitamīnu veidā, līdzsvars starp brīvo radikāļu veidošanos un iznīcināšanu var mainīties, un imūnsistēma pārstāj darboties pareizi. Attiecīgi, dzīves ilgums nevis palielinās, bet samazinās. Pētnieki to sauc par “antioksidanta paradoksu”.

 

Tārpa dzīves ilgumu varēja palielināt 10 reizes, izslēdzot daf-2 gēnu. Pelēm – gandrīz divas reizes. Bet cilvēki nav peles, un vai šādus pētījumu rezultātus var piedēvēt arī cilvēkiem?

Spēja veikt pētījumus ar izmēģinājuma dzīvniekiem, protams, dod mums milzīgas iespējas. Bet rezultāti, kas iegūti izmēģinājumos ar dzīvniekiem, uz cilvēkiem tiek reproducēti nenozīmīgā skaitā gadījumu. Ja mēs runājam par pētījumiem, kuru mērķis ir pagarināt dzīvi, eksperimentu uzskata par efektīvu, ja bijis iespējams pagarināt izmēģinājuma dzīvnieka mūžu par 20% vai vairāk. Bet mēs sastopamies ar problēmu, ka organizētām būtnēm šis skaitlis samazinās. Attiecīgi, mēs varam par 20% pagarināt mušiņas dzīves ilgumu. Bet pelītei jau tikai par 10%...

 

Vakar mēs iegādājāmies antioksidantus, šodien cilmes šūnas un pagarinām telomērus, ir pienākusi kārta telomerāzes aktivatoriem... Kādus izvēlēties?

Nekādus! Pirms nav iegūti zinātniski pētījumu dati un vēlams par cilvēkiem, es saku — nekādus. Protams, darbs ar cilmes šūnām pavēra mums jaunas iespējas. Bet attiecībā uz telomerāzes aktivizēšanu atjaunošanās ziņā, šī teorija tiek daudz kritizēta. Patiešām, būtībā telomēru pagarināšana un telomerāzes aktivizēšana ir onkoloģisko saslimšanu pazīmes. Pagaidām secinājums ir apmēram tāds — ar to palīdzību mēs būsim skaisti, bet dzīvosim tikai līdz 40 gadu vecumam. 

 

Visas mūsu šūnas noveco un kādā brīdī pārstāj dalīties. Parasti imūnsistēma ir atbildīga par šādu novecojušu šūnu iznīcināšanu (tas ir, nogalināšanu), bet ar vecumu šis process kļūst mazāk efektīvs, un tās sāk uzkrāties audos, izdalot toksiskas vielas, kas izraisa iekaisumu, bieži sastopamas mutācijas, kas izraisa onkoloģisku saslimšanu. Kā šo procesu palēnināt? To nav iespējams apturēt?

Es uzskatu, ka “hematopoētisko” vai asinrades šūnu izpēte ir ļoti daudzsološa. No tām veidojas visu veidu asins šūnas, un tām ir spēja praktiski dalīties neierobežotā daudzumā. Šīs šūnas iespējams ievākt cilvēka spēju briedumā, sasaldēt un pēc tam noteiktās devās injicēt, tādējādi stimulējot organisma imūnās sistēmas darbību. Vēl viena joma ir senolītiķi. Mēs runājam par vielām, kuras, kā parādīja pētījumi ar dzīvniekiem, vienā vai otrā mērā selektīvi iznīcina senizējošās (novecojušās) šūnas — “šūnas — zombijus”. Parasti novecojušās šūnas tiek izvadītas no organisma ar imūnsistēmas vai apoptozes darbības starpniecību — tā dēvētā šūnu pašnāvība ... Bet dažas “šūnas – zombiji” nevēlas izdarīt “harakiri”, novecojošā imūnsistēma tās neredz, jo šī šūna, imūnsistēmas izpratnē, vienkārši neeksistē. Un viss būtu kārtībā, ja “šūnas — zombiji” neinficētu veselās šūnas. Tad lūk, senolītiķi uzbrūk “šūnām — zombijiem” pēc noteiktiem marķieriem, un tādējādi notiek šūnu kopas nespecifiska atjaunošanās. Tagad tas ir gerontoloģijas uzplaukums, bet, ir tikai viens ‘’bet’’. Daži no senolītiskajiem līdzekļiem ir tikuši pārbaudīti kā potenciāli pretvēža vai imūnmodulējoši līdzekļi, un daži no tiem rada nopietnas blakusparādības. Jo tie ir paredzēti šūnu iznīcināšanai, un to selektivitāte ir tālu no vēlamās. Tomēr visi šie iespējamie senolītiskie preparāti ir pieejami pārdošanā, un tādēļ pastāv iespēja ar sevi eksperimentēt. Lai gan es neieteiktu riskēt pirms nopietnu zinātnisku pierādījumu iegūšanas klīniskajos pētījumos.

 

Vai mūsdienu apstākļos un dzīves realitātē ir iespējams aprobežoties ar veselīga dzīvesveida ieteikumiem — sekot līdzi svaram, vingrot, nelietot alkoholu un nesmēķēt?

Šajā ziņā, tāpat kā jebkurš speciālists savu zināšanu robežās, varu izteikt tikai subjektīvu viedokli ... Mana konkrētā atbilde ir paļauties uz veselīgu dzīvesveidu. Bet pareizajā tā izpratnē. Ēdienam jābūt vienkāršam, bez pārmērīgas pārēšanās vai diētu ievērošanas. Vairāk pastaigājieties svaigā gaisā, skrieniet, peldiet, mazāk ļaujieties sliktām domām — un jūs varēsiet pilnībā realizēt savu ģenētiski piešķirto ilgas un veselīgas dzīves potenciālu. Un šajā laikā, iespējams, tiks izgudrots kaut kas revolucionārs. |

 

 

Avots:

 

 

 

 

 

 

komentāri