Ставьте like и читайте!

Kas slēpjas zem «sarkanas» sejas?

12.06.2022, 3ade.lv

Kas slēpjas zem «sarkanas» sejas?

Kas slēpjas zem «sarkanas» sejas?

Sejas apsārtums mēdz būt nepārejoša un patstāvīgi redzama problēma salīdzinoši lielai sabiedrības daļai. Tai tiek piemēroti vairāki apzīmējumi gan populārā, gan medicīniskā valodā.


Autore: Dr.med. Māra Rone-Kupfere, RSU dermatoloģijas katedras docente, Latvijas estētiskās medicīnas asociācijas (LEMA) viceprezidente


Tikai rozācijas gadījumu sastopamība Eiropas valstīs, kas ir viens no biežākiem sarkanas sejas iemesliem, svārstās no 10-12% (Rainer BM. 2017, Tan J. 2016).
Sejas ādas apsārtums vai «sarkana seja», vai, medicīniski apzīmējot, eritēma, ir kā maska karnevālā, zem kuras katru reizi var slēpties kāds cits iemesls. Bieži vien, apsārtums, tā nav vienīgā problēma. Tam raksturīgi arī pavadošie simptomi: izsitumi, ādas lobīšanās, tūskainība, sārtas rētas, ādas sausums vai taukainība.
Neskatoties uz simptomu un to iemeslu dažādību, nereti pacientu vidū ir populārs neapgāžams mīts: «man ir sejas vai putekļu ērcīte» un «mana āda ir tik jutīga, ka neder neviens krēms».

Ļoti bieži šie mīti neatbilst patiesībai, jo nav meklētas cēloņsakarības «sarkanās sejas» izcelsmei. Tādēļ pacienti ar «sarkanu seju» bieži rīko ilgstošus, terapeitiskus ārstēšanas maratonus cīņai ar iedomātu ērcīti, kam ir īslaicīga vai minimāla ietekme.



KAS LIEK MUMS SARKT?

Pandēmijas apstākļos, kā papildus sejas apsārtuma provocējošs faktors, protams, kalpo sejas maskas. Tiesa, tie pacienti, kuri jau ir saskārušies ar «sarkanās sejas» problēmu, visbiežāk iegūst vēl arī papildus iekaisumu un izsitumus. Taču gadās, ka ar masku klātā sejas zona sāk pēkšņi sarkt jutīgas un «vājas» barjersistēmas ādas īpašniecēm. Tā arī radies jauns termins «maskne», kad maska izraisa ādas berzi un sekojošu kairinājumu.
Sarkanu seju var pamanīt jau no attāluma. Taču tās iemeslus, diagnozi un ārstēšanas kompleksu var noteikt tikai profesionālis.


BIEŽĀKOS SARKANAS SEJAS IEMESLUS VAR IEDALĪT VAIRĀKĀS LIELĀS GRUPĀS:

1. Ļoti bieži: Dabiski sarkana seja (ģenētiska nosliece) un novecošanās.

2. Dermatoloģiskas saslimšanas (rozācija, seboreja, psoriāze, akne, atopiskais dermatīts).

3. Bieži: Gremošanas sistēmas funkcionālas novirzes.

4. Retāk: Sistēmiskas jeb no citām organisma novirzēm izrietošas vai tās pavadošas kompleksas problēmas.

SĀRTUMS JAU JAUNĪBĀ

Dabiski sarkanas sejas izpausmes parasti cilvēki sāk pamanīt jau jaunībā, pat pusaudžu vecumā. Apsārtums uz sejas sākumā var parādīties tikai noteiktās situācijās, kā piemēram, temperatūras svārstību rezultātā, emocionālu sasprindzinājumu gadījumos, lietojot pārtikas produktus ar lielu histamīna liberatoru kapacitāti. Dzīves laikā sejas sārtums pakāpeniski var kļūt nepārejošs.

Pie ģenētiski sārtas sejas var pieskaitīt arī filagrīna gēna mutāciju, kas pārsvarā skar gaišādainus pusaudžus un jaunus cilvēkus, kā rezultātā vaigu sānu daļās vērojama raupjāka āda, sīki izsitumi uz patstāvīga apsārtuma fona. Tādi paši simptomi var būt uz augšdelmu sānu virsmām, augšstilbiem un dibena, un kopumā sausa āda.
Kā ļoti tipisks sarkanas ādas iemesls ir novecošanās process, kad kumulatīvā UVS ekspozīcija izraisa fotonovecošanos, ko nereti vēl papildina kāds cits «sarkanas sejas» pavadošais iemesls.

Sievietēm, diemžēl, ir papildus faktori perimenopauzālajā periodā ap 45–55 gadu vecumu, kad organismā noritošās pārmaiņas var saasināt vai pat manifestēt sejas apsārtumu.
Dermatoloģiskas saslimšanas, tādas kā rozācija, akne, seboreja, atopiskais dermatīts, ļoti bieži rada patstāvīgi sārtu seju. Turklāt šīs ādas problēmas sasaucas arī ar gremošanas sistēmas nepilnībām, jeb tā saucamo «cauro» ādas-zarnu vektoru. Zarnu mikrobioma līdzsvara traucējumi un fermentatīvās sistēmas nepilnības rada noteiktu uzturvielu grupu šķelšanās problēmas un ādas kairinājumu.

Tajā pat laikā, ādas nepilnvērtīgā barjera un aizsargsistēma ļauj agresoriem iekļūt ādā, radot kairinājumu. Rezultāts bieži ir ādas apsārtums, īpaši sejas centrālajā daļā. Retāk «sarkanu seju» izraisa sistēmiskas saslimšanas, kā zināmāko var minēt sarkano vilkēdi. Arī cukura diabēts un insulīna rezistence var izraisīt patstāvīgu sejas apsārtumu. Noteikti medikamenti arī var kalpot kā sejas ādas apsārtuma izraisītāji.



VEIKSMĪGAS ĀRSTĒŠANAS NOSLĒPUMS

Mūsdienās sarkanas sejas ādas veiksmīgas ārstēšanas un prevencijas noslēpums neslēpjas tikai modernākā lāzera izmantošanā vai kuperozai ādai domātas kosmētikas lietošanā. Turklāt ne vienmēr šīs metodes ir efektīvas. Risinājums meklējams pareizā un mērķtiecīgā radušos problēmu diagnostikas procesā un, attiecīgi, personalizētā ārstēšanas programmas izvēlē.

Uz pierādījumiem balstīti atklājumi medicīnā mums ļauj iesaistīt jaunus «sarkanas sejas» ārstēšanas protokolus. Tā, piemēram, tehnoloģiju attīstība, kuru pamatā ir enerģijas izmantošana (lāzeri, gaismas impulsi, radiofrekvence u.c.) šobrīd ļauj labvēlīgi iedarboties uz sejas ādas apsārtumu dažādās tā izpausmes stadijās, arī pie aktīvi noritošiem izsitumiem, tūskainības. Atceros lāzeru terapijas pirmssākumus, 2000. gadu, kad lāzeri tika izmantoti tikai tādu kapilāru un sejas apsārtuma likvidēšanai, kas saglabājušies pēc ārstēšanas terapijas. Tagad varu modulēt saviem pacientiem tauku dziedzeru darbību pie pārāk taukainas ādas, ādas mikrobiotu, kolagēna sintēzi, asinsvadus, izsitumus un savilkt poras.

Kā viena no pēdējām novitātēm sejas ādas apsārtuma korekcijā ir botulīntoksīna injekciju izmantošana. Šī terapijas metode nav piemērota pilnīgi visiem, bet daudzos gadījumos uzrāda labus rezultātus, īpaši tad, ja lāzeru vai medikamentoza terapija uzskatāma par neefektīvu.
Ja sejas apsārtums nepāriet ilgāk par 2 nedēļām, pierakstieties pie dermatologa. Mēs noteikti atradīsim risinājumu.

 

AVOTS: BEAUTY CLOUD

Visērtāk ir abonēt! Sūtiet vārdu «Abonements» uz info@3ade.lv un mēs ar Jums sazināsimies!

Pārdošanas vietas -->

komentāri