Labakie zobi – savejie zobi. Nomērdēt nedrīkst saglabāt...

02.01.2018, 3ade.lv

Labakie zobi – savejie zobi. Nomērdēt nedrīkst saglabāt...
Dmitrijs Papsujevičs stomatoloģiskās klīnikas „Sky Dream Clinic" ārsts-protēzists/implantologs

Glancēto izdevumu desmitgades laikā mēs esam raduši domāt, ka sniegbalti zobi – ir statusa rādītājs. Milzīgs skaits manu paziņu nomērdējuši savus zobus un „saposuši" muti ar pērļainiem kronīšiem. Un, neskatoties uz to, ka protezēšana nav no lētajām, ļaudis sākuši krāt naudu nevis jaunai mašīnai, bet jauniem zobiem. Aizmirstot to, ka visdārgākais, var teikt, nenovērtējams materiāls – ir bioloģiskais.

Par to, kā saglabāt savus zobus, kāpēc nevajag baidīties no protezēšanas un kādai tai jābūt, kādus implantus liek smēķētājiem, kādas pastas lietot un kā nesabojāt zobus, padarot tos nedabiski sniegabaltā krāsā... par to un daudz ko citu mēs apspriedām ar „Sky Dream Clinic" galveno ārstu Dmitriju Papsujeviču.

Autore: Almaza Pirha

 

Dmitrij, vēl vakar modē bija izraut savus zobus un „uzstādīt mutē baltas klavieres". Bet šodien godprātīgi ārsti uzstājīgi iesaka saglabāt dzīvos zobus, pat uzliekot kronīšus?

Labāks par dzīviem zobiem nekad nekas nav bijis, nav un nebūs. Šobrīd stomatoloģijai ir tādas iespējas, ka izraut zobu var tikai tiešām bezcerīgā gadījumā. Ārstēšana, kompozītmateriālu estētika, ortodontija, venīri. Tas viss palīdz saglabāt savus zobus, bez tam tos padarot daudz pilnīgākus.

Nedzīvs zobs ir kā sauss koks – paies vairāki gadi, un tas var iegūt pelēcīgu toni, bet no spiediena un cieta ēdiena tas var jebkurā brīdī salūzt. Jo to nevar sajust tā kā dzīvo zobu. Dzīvie zobi dod signālu košļāšanas muskulatūrai, un mēs kontrolējam spiedienu ēdot. Nedzīvais zobs uz to nav spējīgs.

Turklāt endodontiskās zoba ārstēšanas laikā tiek izņemta daļa audu, padarot to dobju. Nu un protams, ja parādās kariess un sāpes, kā signāls par problēmu, mēs dodamies ārstēt zobu, pat, ja tas ir zem kronīša. Bet nedzīvs zobs zem kronīša, ko pieveicis kariess, var nostāvēt nepamanīts līdz pat pilnīgai sabrukšanai. No tā arī tendence. Saglabāt savus zobus dzīvus, pat liekot kronīšus.

 

Un tomēr zobu estētiskā sastāvdaļa izvirzījusies priekšplānā?

Diemžēl, visbiežāk pacienti vēršas pēc estētiskās ārstēšanas, aizmirstot (nedomājot) par funkcionalitāti. Tas attiecas arī uz ortodontiju – neizlabot sakodienu, bet padarīt zobu rindu līdzenu. Un implantāciju, kad cilvēks gatavs iziet procedūru gadījumā ar frontālajiem zobiem, bet par sānu zobu neesamību pat neaizdomājas. Tostarp, tieši funkcionālo un estētisko sastāvdaļu attiecības – ir līdzsvars. Un tāds rezultāts ir daudz ilglaicīgāks.

Bieži vien cilvēks domā – nu nav man zoba kaut kur zobu rindas galā, un neviens par to nezina. Taču daba radīta tā, lai tur, kur pazuda, atnāk vietā. Attiecīgi, blakus zobi izbīdās, augšējais zobs nolaižas lejā, mainās sakodiens un sejas mīksto audu atbalsts. Ļoti bieži to visu viegli var ieraudzīt pēc cilvēka sejas ovāla. Īpaši no tā cieš sievietes, kurām nākas piepildīt šos tukšumus, pacelt sejas ovālu ar filleriem un plastisko ķirurģiju. Bet dažreiz vajag ielikt tikai implantu.

 

Mēs visi ne reizi vien no stomatologa esam dzirdējuši kā jātīra zobi, taču bieži vien to ignorējam, higiēnai veltot minūti, nevis trīs. Varbūt ir kādi skalojamie vai nanotehnoloģiskie līdzekļi, par kuriem pagaidām plašākai sabiedrībai nav zināms?

Gribētos, lai uzrastos medicīniskie preparāti mājas lietošanā, kas daudz rūpīgāk iznīcinātu mikroorganismus. Taču pagaidām neviens mutes skalojamais līdzeklis nav spējīgs novērst zobakmens veidošanos. Nav tāda līdzekļa, pēc kura lietošanas, zobakmens izzudīs. Visi produkti – ir tikai darbs ar mikrofloru. Un jaatzīmē, ka daži no tiem sniedz visdrīzāk kaitējumu nekā labumu. Piemēram, līdzeklis ar spirtu, hlorheksidīnu pie nekontrolētas un ilgstošas lietošanas – īpaši agresīvi ietekmē visu mutes dobuma mikrofloru, iznīcinot savā ceļā ne tikai patogēnās baktērijas, bet arī vajadzīgās mūsu organismam. Tāpēc, izmantot tos pastāvīgi es neiesaku. Vēlaties skalot muti, meklējiet dabīgus līdzekļus uz ēterisko eļļu, zālīšu bāzes, bet bez spirta satura.

 

Kādu zobu birstīti un pastu izmantojat Jūs?

Šodien eksistē ļoti daudz jaunmodernu pastu un birstīšu. Stūrainas, ar zelta putekļiem u.c. Tikai, kad uzdodat jautājumu ražotājam – kā birstīte ar zelta putekļiem var maksāt 5 eiro – atbildes nav. Izvēloties birstīti jāpievērš uzmanība tam, lai tā būtu ar pareiziem, noapaļotiem sariņiem, kas netraumētu smaganas, tai jābūt ergonomiskai un mīkstai.

Kad, pirms 7 gadiem, es ieraudzīju birstīti Curaprox, pasmējos, ka tik vienkārša dizaina birstīte, var būt tik neaizstājama. Ražotāji tik ļoti izskaitļojuši galviņas lielumu, sariņu skaitu un garumu, ka stomatologiem šī birstīte ir gandrīz vai numur viens.

Izvēloties pastu, vienmēr izpētu tās abrazivitāti. Tā nedrīkst būt vairāk kā 75 RDA. Ja šī informācija ir slēpta – nepērciet šo pastu. Diemžēl, abrazivitāte ir ļoti augsta vairumam pastu no lielveikaliem, un visi zobu balinošie solījumi – nav nekas cits, kā abrazīvā apstrāde, kas agresīvi ietekmē zoba emalju, ar laiku padarot to plānāku.

Es izvēlos pastas ar fluoru Curaprox, Sensodyne, Mirafluor, Elmax, President – tām visām norādīta produkta abrazivitāte.

 

Bailes no implantācijas... Jūs taču nedarbojaties ar palīg-līdzekļiem no XIX gadsimta?

Baidīties no šīs procedūras vajadzēja 1965. gadā, kad doktors Branemarks uzstādīja pasaulē pirmo zoba implantu. Šodien zobu implantācija – pēc izjūtām nav nepatīkamāka par parastu vizīti pie stomatologa. Mēs izmantojam parastu anestēziju. Process ir absolūti nesāpīgs.

1978. gadā implantāciju atzina kā mūsdienīgu ārstēšanas metodi. Katru gadu pasaulē uzstāda 10 mlj. implantu – 15 tūkstošus Latvijā.

Mēs izmantojam visjaunākās tehnoloģijas un implantus, kam ir garantija dzīves garumā. Tas nav vienkārši titāns, bet gan titāna un cirkonija sakausējums. Labs implants – tie ir 99 procenti pielāgošanās veiksmes. Neviena medicīniskā manipulācija nedod tik augstas garantijas.

Implantiem Straumann tiek dota mūža garantija. Tie skaitās vieni no visdrošākajiem un ir iekļauti dentālās implantācijas izstrādājumu labāko trijniekā – iedzīvojas 99% gadījumu 10 gadīgā perspektīvā. Izlaistās produkcijas augstais reitings izskaidrojams ar sarežģījumu neesamību pēc implantācijas.

Riska grupas pacientiem, smēķētājiem, diabētiķiem, slimojošiem ar osteoporozi mēs izmantojam implantus SLActive – titāna un cirkonija sakausējums. Šis implants tiek piegādāts šķidrumā bez skābekļa piekļuves, uz tā virsmas nav oksīdu un ogļūdeņraža, kas ļauj saīsināt iedzīvošanās laiku. Jo riska grupas cilvēkiem ir daudz agresīvāka mikroflora, sliktāk norit dzīšana.

Tostarp, jebkurā gadījumā, pēc krēslā pavadītas stundas, pacients mierīgi dodās mājās. Ierobežojumi – atteikšanās no alkohola, pirts apmeklējuma un aktīvām sportiskām slodzēm uz divām nedēļām.

 

Kronīti liek apmēram pēc 2-6 mēnešiem. Kaut gan mēdz būt gadījumi, kad pagaidu kronīti liek uzreiz. Bet mēdz būt arī „steidzami gadījumi" – pie vispārējas narkozes „visa mute vienas dienas laikā". 

Pirmkārt, tehniski tas ir iespējams tikai pie ārstēšanas un ķirurģijas, bet ne protezēšanas. Jebkurā gadījumā nepieciešamas vairākas vizītes: karkasa piemērīšana, pēc tam kronīši. Ir gadījumi, kad cilvēkam nav izejas, taču, ja runājam kopumā – esmu pret tādām manipulācijām. No ātruma vienmēr cieš kvalitāte. Izņēmums: akūta vai indicēta nepieciešamība.

 

Venīri. Žilbinošs smaids, kura mūžs ir īss... Vai tā ir?

Tie ir maldi. Venīri un lumenīri ir mūsdienīgākais, drošākais un efektīvākais zobu restaurācijas risinājums. Tie var izlabot visus radušos trūkumus un pat novērst iedzimtus defektus, padarīt zobus līdzenus un sniegbaltus. Venīru biezums vidēji ir 0,5 milimetri, savukārt lumenīri ir divas reizes plānāki.

Tas ļauj tos fiksēt uz esošajiem zobiem, izslēdzot nepieciešamību tos iepriekš apvīlēt. Ar venīriem doto operāciju veikt nav iespējams, tādēļ no zobu virsmas tiek noņemts virsējais slānis 0,6 mm, pēc kā tiek uzstādīti uz zobiem.

Mūsdienu venīri pieejami vairākos veidos un to atšķirība ir tikai un vienīgi materiāls, no kā tie izgatavoti.

  • kompozītu venīri – tie ir izgatavoti no kompozītu materiāliem un tiek veidoti tāpat kā zobu plombas, respektīvi, tieši mutes dobumā.
  • keramiskie venīri tiek izgatavoti no keramikas un porcelāna. Tie ir izturīgāki un laika gaitā nemaina krāsu. Ar to palīdzību iespējams panākt maksimāli estētisku rezultātu.

 

Pastāstiet par zobu šinēšanu. 

Šinēšana – tā pēc būtības ir zobu glābšanas procedūra. Ja zobi ir izkustināti un pastāv iespēja tos zaudēt, stomatologs zoba virsmai no iekšpuses piestiprina stiklšķiedru, puscaurspīdīgu lentu, dažreiz aizzīmogojot to ar kompozīta materiālu. Tādējādi zobi ir savstarpēji sastiprināti, tie cits citu atbalsta un slodze tiek sadalīta. Es uzskatu, ja zobam vēl var dot iespēju padzīvot 5 gadus, īpaši frontālajā daļā, tad tas ir jādara.

Taču, lai šinēšana pastāvētu ilgi, nepieciešama kvalitatīva higiēna, pretējā gadījumā, sāksies iekaisums, asiņošana un sāpes.

 

Dakter, cik bieži jāapmeklē zobārsta kabinets? Ja nav sūdzību, tad var arī nenākt?

Zobārsta apmeklējumiem jābūt regulāriem, nevis tikai izņēmuma kārtā. Periodiskums – reizi pusgadā, gadā. Kāpēc? Tikai ārsts spēj laikus noteikt aizsākušos kariesu un novērst tā tālāko attīstību. Otrkārt, neviena zobu pasta neaizstās profesionālo zobu tīrīšanu, ar kuras palīdzību tiek noņemts zobu aplikums un zobakmens. Tāpēc higiēnists jāapmeklē ne retāk kā divas reizes gadā.

 

Bērzaunes iela 7 | Rīga, LV-1039 | +371 20012559

info@skydream.lv | www.skydream.lv

 

 

Avots: BEAUTY CLOUD Nr.2

 

komentāri

  • Reklāmkarogs

Ставьте like и читайте!