Ставьте like и читайте!

"Brīnišķas fotogrāfijas izdodas vienīgi brīnišķīgiem cilvēkiem" – Anna Ļakiševa

12.12.2013, Almaza Pirha

"Fotogrāfija kļūst "satriecoša" kopš tā mirkļa, kad pārstāj domāt, kādam nolūkam galu galā tā tika uzņemta" – Rolans Barts.

 Ikdienas steigā bieži vien mēs palaižam garām svarīgus mirkļus… Vārds, skatiens, gandrīz nemanāms smaids vai neizdibināmas skumjas acīs. To visu var vienā momentā izdzēst no atmiņas – tomēr ne no fotogrāfijas. Ja biežāk pārskata ģimenes albumus, ir iespējams iztēlē atdzīvināt šos brīnišķos, nebūtībā aizgājušos mirkļus.

Mūsu šīsdienas viešņa – aizrautīgs fotogrāfs Anna Ļakiševa. Šīs jaunās un izskatīgās meitenes portfolio ir simtiem brīnišķīgas fotosesijas studijās, darbs populārajā žurnālā Pastaiga.ru un pat personīgā izstāde.

- Anna, kā aizsākās jūsu aizraušanās ar fotografēšanu?

A. – Interese radās pateicoties manai ģimenei. Vēl pavisam maziņa būdama ar aizrautību kavējos vecmammas melnbalto fotogrāfiju apskatē, stundām ilgi pētot sejas, norises vietas, pievēršot uzmanību pat, šķietami, nenozīmīgākajām detaļām. Jau vēlāk uzzināju, ka mamma un tētis skolā mēdza rīkot kopīgās fotosesijas. Pēc tā laika iespējām modīgi pucējās, piemeklēja neparastas filmēšanas vietas un pozēja viens otram. Arī es sekoju viņu piemēram un vidusskolā organizēju tieši šādus foto-īventus ar saviem draugiem. Līdz sapratu, ka fotogrāfēšana ir ne vien aizraušanās, bet gan neatņemama manas dzīves sastāvdaļa.

           

- Kāda ir jūsu personīgā stila īpatnība?

A. – Pagaidām nesteigšos ar secinājumiem, ka pilnīgi un galīgi esmu nonākusi līdz  savam stilam. Neskatoties uz savu gadiem ilgo mīlestību pret fotografēšanu, nepārstāju mācīties, attīstīties un nemitīgi izmēģināt ko jaunu. Tāpēc mans stils mainās ik gadu. Tomēr viena būtiska lieta paliek nemainīga: man ir svarīgi izjust modeli, bildē atspoguļojot viņas stāstu, jūtas un šī brīža garastāvokli.

 

- Vai ir fotogrāfija, kuru nevilcinoties varat nosaukt par savu vizītkarti, padalieties ar šīs fotogrāfijas stāstu.

A. – Laikam gan tā ir fotogrāfiju kolekcija no manas izstādes Naturally Beautiful. Fotografēju visu vecumu sievietes pilnīgi bez meikapa, bez jebkādas fotogrāfijas pēcapstrādes. Šis projekts kļuva man ārkārtīgi nozīmīgs, varētu pat teikt, par pagrieziena punktu manā radošajā dzīvē. Tieši tad es sapratu, ka man nav vajadzīga tikai skaista bildīte – pašai dvēselei ir jāizpaužas fotogrāfijā.

- Šodien digitālo tehnoloģiju laikmetā, visi glabā bildes uz datora. Taču albuma lappušu šķirstīšana – tās ir īpašas emocijas. Vai fotogrāfijas ir vērts izdrukāt?

A. – Bez šaubām, fotogrāfijas ir jādrukā, jāveido albumi un jāglabā tie tuvāk sirdij. Protams, mūsdienu cilvēki lielākoties publicē savas bildītes tīklos, tomēr tas nav pielīdzināms lappušu šķirstīšanai, ar atmiņām un emocijām, ko mums dāvā šie «iemūžinātie momenti». Personīgi manās mājās albumu ir ļoti daudz, tāpat kā fotogrāfiju rāmīšos.

- Kāda vide cilvēku fotogrāfēšanā, jūsuprāt, ir piemērotākā: studija, kafejnīca, daba, pilsētas ainava? Vai foto kādā veidā ietekmē diennakts stundas?

А. – Nesniegtu kategorisku atbildi. Fotogrāfēšanās vieta cilvēkam jāizvēlas pašam – atkarībā no savām preferencēm un mērķiem, pat šī brīža omas. Kādam iet pie sirds dabas dabiskās krāsas, kādam – spilgtās studijas gaismas... Katrs variants savā veidā ir skaists un savdabīgs. Diennakts stundas ietekmē fotoprocesu tehniski, tomēr man tas nespēlē lomu, vai filmēju no rīta, pa dienu vai vakarā. Noteicošais – izbaudīt procesu un gūt gandarījumu no paveiktā.

- Ko atspoguļo melnbaltā fotogrāfija, savukārt ko - krāsainā?

A. – Melnbaltā fotogrāfija ir emocionālāka, nopietnāka, ja varētu tā noformulēt. Tā liek ieskatīties, aizdomāties, izjust. Krāsainā fotogrāfija nenoliedz nosauktās īpašības, tomēr tā vairāk piemērota reklāmai un fashion filmēšanai, kur ir svarīgi skatītājam adresēt ne vien vēlamās emocijas, bet arī pārdot produktu.

 - Kam primāri būtu jāpievērš uzmanība tiem cilvekiem, kas ir profesionāla fotogrāfa meklējumos?

А. – Pirmkārt, vajadzētu precizēt, kāds ir fotogrāfa galvenais uzdevums. Ja jums ir vajadzīga kvalitatīva reportāža, nav vērts meklēt studijas fotogrāfu, kas ir guru portretu filmēšanā. Lai kāds profesionālis viņš nebūtu, tas ir pavisam citādāks stils, kas paredz pārdomātu pieeju fotosesijai, nevis ātrumu, kas ir nepieciešams reportāžas filmēšanā. Nedomājiet, ka fotogrāfs ir visvarens un izdabās visiem. Arī mūsu profesijai ir dažādas sfēras.

- Kā vislabāk gatavoties fotosesijai? Varbūt notievēt, apmeklēt solāriju vai iegādāties jaunu lūpu krāsu?:)

A. – Kā minimums, ir vērts aizdomāties par profesionālu meikapu un frizūru fotosesijai. Pārdomāt tēlu, iepirkt apģerba elementus. Tas viss nāks tikai par labu un rosinās jūs izveidot lieliskas bildes vēl vairāk.

- Kāds apģērbs vislabāk izcels slaido siluetu fotogrāfijā un ko vilkt būtu lieki? Cik tērpi ir jāņem līdzi?

A. – Tērpu daudzums ir atkarīgs no filmēšanās ilguma. Personīgi es pāris stundu ilgajā darbībā piedāvāju «pielaikot» 3-4 tēlus. Kas attiecas uz slaidumu un siluetu – šeit ir spēkā tie paši nosacījumi, kas dzīvē. Tumšais slaidina, gaišais – ne pārāk. Jāsaka, ka viss ir sasaistīts  ar filmēšanas vietu, gaismu, galu galā, ar modeles augumu. Katram ir sava pieeja.

- Ko pasākt ar vizāžistu un frizieri?

A. – Bez šaubām – tiem jābūt! Uz jebkuru filmēšanu, neatkarīgi no jūsu ādas gluduma un acu spīduma, vajadzīgs meikaps. Katrai modelei ir jāpieņem fakts, ka rezultāts ir atkarīgs ne vien no fotogrāfa, bet arī no pašas sagatavotības. Ja fotosesija norit studijā, atcerieties: spilgtā gaisma padarīs jūsu gaišās ēnas un maigo vaigu sārtumu neredzamu, tāpēc meikapam jābūt košākam. Tas pats attiecas arī uz frizūru: jūsu ierastā astīte fotogrāfijā izskatīsies neizteiksmīgi, savukārt skaists matu sakartojums – vienmēr svētki jebkurai meitenei!

- Vai līgavai ir vērts kādā veidā mainīt (transformēt) savu meikapu svinīgās, bet garās dienas laikā?

 А. – Noteikti! Katru vasaras sezonu fotogrāfa ampluā piedalos ne vienās vien kāzās. Uz vakara pusi līgavu pārsvars izskatās pārlieku nomocīts, tāpēc, kā minimums, meikaps ir jāatjauno un «jāatsvaidzina». Protams, tajā gadījumā, ja jūs sagaidāt ne vien jautras svinības, bet arī patiešām izdevušās fotogrāfijas.

 - Anna, kā pārvarēt bailes no zibspuldzes...?

A. – Viss ir ļoti vienkārši: jāiemīl sevi tāda, kāda esi. Cilvēki, kas nemīl fotogrāfēties, visdrīzāk izjūt kādus kompleksus, lielus vai mazus – nav svarīgi. Jāatceras par to, ka ideālu cilveku nepastāv, savukārt fotogrāfijas – patīkamas, priecīgas, labākās atmiņas vizualizētā veidā. Kamdēļ tad no tām baidīties?

- Kas būtu fotogrāfs jūsu kāzās vai citā nozīmīgā notikumā, kur jums nāktos pabūt objektīva otrā pusē?

A. – Šis jautājums šobrīd man ir ļoti aktuāls!:) Par laimi, mūsu pilsēta ir pārpilna ar talantīgiem cilvēkiem, un atrast lielisku fotogrāfu noteikti nesagādātu grūtības. Kas attiecas personīgi uz mani, es uzticētu šādu nozīmīgu notikumu savā dzīvē vienīgi cilvēkam, kuru pazīstu personīgi, kas nav tikai savas jomas profesionālis, bet arī patīkams, sirsnīgs cilvēks. Jo brīnišķas fotogrāfijas izdodas vienīgi brīnišķīgiem cilvēkiem – nekā citādāk!

http://www.lyanna.lv/

komentāri

skatīt arī