Ставьте like и читайте!

Gaidības un radības ar prieku vai kas ir dūla – saruna ar Lindu Rozenbahu

23.10.2015, Jevgenija Šube

Gaidības un radības ar prieku vai kas ir dūla – saruna ar Lindu Rozenbahu

Ikviena sieviete, izņemot retus gadījumus, sapņo kļūt par māti. Ieraugot divas laimīgās strīpiņas, dažas izjūt eiforiju no ilgi gaidītā brīža, iespējams, kādai tas ir liels pārsteigums. Neatkarīgi no situācijas, sākas izmisīga informācijas pētīšana internetā par to, kas ir labi vai slikti –  šeit reizēm nav viegli atrast kopīgu saucēju. Un līdz ar termiņu pieaug arī uztraukums par pašu atbildīgāko – dzemdībam. Šeit draudzeņu, mammu un televizora iespaidā mums jau ir izveidojusies biedējošā aina. Vēl jo vairāk, ja grūtniecības un dzemdību pieredze jau ir piedzīvota, un ja tā ir bijusi rūgta. Tad kā lai rīkojas, kad no informācijas pārpilnības esam galīgi apjukuši vai baidāmies vēl reiz ciest neveiksmi, pat pie labiem medicīnieskiem rādītājiem? Kur lai meklē sirdsmieru, lai mazā brīnuma ienākšana lielajā pasaulē būtu kvalitatīva un patīkama?

Pēdējā laikā azivien lielāku popularitāti gūst dūlas  – pie kurām grūtnieces vēršas ar šāda rakstura jautājumiem. Acīmredzot, ne velti. Taču sīkāk mums par to pastāstīs viena no pirmajām dūlām Latvijā, grāmatas  "Gaidības un radības ar prieku" autore, 3 bērnu māmiņa, šarmantā Linda Rozenbaha.

 Linda Rozenbaha

–Pastāstiet, Linda, kas tad īsti ir dūla?

L.–Profesionāla, nemedicīniska atbalsta persona sievietei  vai ģimenei grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā. Atbalsts,ko dūla sniedz, galvenokārt ir psiholoģisks, emocionāls un informatīvs. Kā arī fiziskais atbalsts, kas vairāk tiek sniegts jau dzemdībās, piemēram, masāža. Tā nav medicīniskā masāža, bet tāda, ko var veikt arī vīrietis vai kāds cits, kas atbalsta dzemdībās. Ir dažādi punkti, ko masējot sievietei var palīdzēt dzemdes kakliņam vērties vai dzemdībām progresēt.

–Vai ir speciālās apmācības, kurās sagatavo dūlas?

L.–Ir speciālie dūlu kursi, kuri ilgst trīs gadus, kur pirmajā gadā apgūst psiholoģiskā atbalsta sniegšanu šajos periodos. Otrais gads tiek veltīts gaidību, dzemdību un pēcdzemdību fizioloģijai, savukārt trešajā apgūst tādas prasmes ka masāža, pozīcijas dzemdību progresa veicināšana, rebozo lakata izmantošana, Baha ziedu un aromterapijas izmantošana dzemdībās. Papildus grūtnieču vingrošanas vadīšanai esmu ieguvusi C kategorijas sporta speciālista kvalifikāciju, zīdīšanas speciālista sertifikātu, kā arī apmeklēju dažādas psiholoģijas mācības un citus seminārus. Tagad, piemēram, brauksim uz semināru Tallinā, kur mācīs dažādas māmiņas pēcdzemdību ietīšanas tehnikas.

–Kā strādā dūla?

L.–Ir daudz versijas, kā var rūpēties par savu bērnu un par sevi šajā periodā, tāpat ir dažādi veidi, kā var dzemdēt. Tāpēc, pirmkārt, dūla uzdod daudz jautājumu, līdz sieviete nonāk līdz savam kodolam, kas der tieši viņas dzīves skatījumam, veselības stāvoklim, būtībai.

Tikšanās laikā es konsultēju – tā var būt atbalstošā saruna vai skaidrojums. Mēs gatavojamies dzemdībām gan psiholoģiski, gan fiziski, ar dažādiem vingrinājumiem. Es savā darbā daudz izmantoju relaksācijas metodes, lai sieviete apgūtu šādas prasmes. Lai mēs ne tikai runātu, cik svarīgi ir atslābināties dzemdību laikā, bet, lai viņas ķermenis visu to būtību  piedzīvotu. Piemēram, ir relaksācijas masāžas ar lakatiem – izšūpošanas metode.

 

Vēl man patīk dažādas radošās metodes – daudzas atbildes atnāk caur zīmēšanu. Mēs strādājam ar tēliem, kā sieviete iedomājas savas dzemdības. Vienai tas var būt liels vilnis, citai kā lidojums, tādā veidā viņai būs vieglāk ļauties dzemdību procesam. Protams, tēlu, ko iedomājas grūtniecības laikā, nav obligāti jāizmanto dzemdībās tik pat konkrēti, tajā brīdī var būt sieviete izmantos tikai to trenēto sajūtu, to ļaušanos.

 

 Ja ir bijušas psiholoģiskās traumas, kas neļauj sievietei skatīties uz grūtniecību pozitīvi, tādas kā bērniņa miršana vai spontānais aborts, tad cenšamies tikt galā ar tām. Grūtāk ir arī tad, kad sieviete nav kopā ar bērna tēvu, un sievietei vairāk bažu. Tas arī ir iemesls, kāpēc bieži sievietes jau agrā grūtniecības periodā, apmēram divpadsmitajā nedēļā vai pat ātrāk, sāk meklēt dūlu. Tas pat ir labi, jo tad ir vairāk laika kvalitatīvi sagatvoties dzemdībām.

–Vai konsultācijas notiek tikai individuāli?

Es vadu arī dažādas nodarbības grupās, kur mēs zīmējam, strādājam ar ķermeni. Kur sievietes var padalīties savā starpā ar pieredzi. Notiek arī elpošanas vingrinājumi, tiek trenētas relaksācijas prasmes – gan grupās, gan individuāli. Ik pa laikam notiek dzemdību stāstu vakari, kur sievietes, kuras jau ir dzemdējušas dalās savos stāstos ar topošajām mammāmun tētiem.

Tādā veidā, sievietei rodas lielāka pārliecība par sevi – viņa iedomājas – "ir taču arī citas parastas sievietes, ar līdzīgām problēmām, kuras ir tikušas ar dzemdībām galā. Tātad arī es to varēšu, nav jābūt nekādai supervaronei, lai es varētu piedzemtēt." Var klausīties kas kurai sievietei ir palīdzējis, bet ir jāatrod tas, kas būtu pašai piemērotāks. Varbūt tev nevajadzēs klausīties mūziku dzemdību laikā, tev vajadzēs pilnīgu klusumu, tas būs tas, kas tev palīdz.

  

–Jūs droši vien stāstat arī par dažādiem dzemdību veidiem?

–Protams, ir tādas sievietes, kas atnāk un pasaka ka viņas neko nezina, jo gaidāms pirmais bērniņš. Tad mēs runājam par to, kādā veidā vispār var dzemdēt un kāda viņa ir dzīvē. Jo nav tā, ka dzemdību laikā pēkšņi uzrodas kaut kāds klons, un sieviete kļūst savādāka.  Nosakām iekšējos resursus, rakstura īpašības, viņas dabiskās reakcijas – ja sieviete tās pazīst, mēs varam izmantot tās dzemdībās viņas labā. Ir kaut kādas grūtības, ko sieviete jau sevī atpazīst. Piemēram, klasiskais variants, kad sieviete saka, ka viņai nepatīk, kad kaut kas ilgi jāgaida, kad viss notiek lēnām. Tad var domāt, ko mēs darīsim dzemdes atvēršanas laikā, tā būs neizbēgami lēna, savā ziņā garlaicīga. Tad jāpadomā, kā pieņemt šo lēno radību gaitu. "Kā es tikšu galā ar to sajūtu, ka man vajag visu ātri un, lai bērns piedzimst uzreiz pēc stundas." Pazīstot sevi, jau jāsmeļas tie lielie resursi,ko darīt – iekšēji vai ārēji - tajā brīdī.

–Vai komunikācija notiek arī starp dūlu un gaidāmā bērniņa tēvu?

Mūsu tikšanās ar grūtnieci notiek divatā un tad vienu vai divas reizes, kā nu kuram, ir tikšanās tieši pārī. Dažreiz topošie vecāki uzreiz nāk kopā. Dūlas uzdevums ir atbalstīt ģimeni– gan sievieti, gan vīrieti. Parasti pirms dzemdībām mēs izrunājam ar ģimeni, kādu atbalstu sieviete gaida no vīrieša un kādu no dūlas. Varbūt reizēm atbalsts vairāk ir vajadzīgs vīrietim, lai viņš justos drošāk, lai viņš būtu pārliecināts, ka tas, ko viņš dara, ir pareizi. Lai vīrietis vairāk veic fizisko atbalstu, pasaka mīļus vārdus, un dūla ir vairāk kā iedvesmotājs.

Citreiz pāris grib, lai vīrietis ir kaut kur tuvumā, bet daudz neiesaistās. Reizēm tikai dzemdību laikā sieviete saprot, ka viņai fiziskā palīdzība nemaz nav vajadzīga, pietiek tikai ar vīrieša klātbūtniun uzmanību, lai ir stabilitātes un atbalsta sajūta.

  

–Vai dūla konsultē arī par veselības izmaiņām, kas notiek grūtniecības laikā?

–Dūla nav mediķis, tāpēc viņai nav jāzina visas medicīniskās komplikācijas un normas, bet ir kaut kāda pamatbāze, kas ir jāzina. Par biežākajām problēmām mēs zinām, ko dara mediķi un ko dara alternatīvajās metodēs, bet, protams, ja ārsts izraksta medikamentu, dūla nevar iebilst.

Dūla var ieteikt alternatīvās metodikas, un sieviete var pārjautāt savam ārstam. Ir arī lietas, par kurām nav obligāti jāpārjautā ārstam, piemēram ieteikumi par kāda produkta lietošanu uzturā vai pastaigas pašsajūtas uzlabošanai.

  

–Vai jums ir arī zināšanu bāze par uzturu, ko drīkst vai nedrīkst lietot grūtniecības un zīdīšanas laikā?

 L.–Ir priekštats par dažādiem virzieniem. Arī par uzturu pēcdzemdību laikā ir tik daudz atšķirīgas versijas, ka tomēr sievietei pašai jānonāk pie tā un jāizvēlas, ko viņa ēdīs un ko nē. Dūla var palīdzēt atrast šo vidusceļu.

 

                                                   

 –Vai tā ir taisnība, ka dūlas ir mājdzemdību piekritējas?

L.–Tas ir pārpratums. Mēs esam par drošām, plānotam mājdzemdībām, ja ir zema riska grūtniecība, bet mēs neesam par to, lai visas sievietes, kurām ir zema riska grūtniecība,dzemdētu mājās. Te es atgriežos pie tā, ko es teicu- ir jānonāk līdz sievietes vajadzībām, pie viņas atbildēm. Ja viņa pati nejutīsies droši mājās, tad noteikti nav tā jādara, tikai tāpēc, ka kāds ir pateicis. Ja viņa jūtās drošāk, kad apkārt ir aparāti un ārsti, tad, protams, labāk dzemdēt dzemdību iestādē, arī slimnīcu spektrā var izvēlēties dažādas iespējas.

–Bet, ja tomēr sieviete izvēlas mājdzemdības, kas notiks, ja kaut kas neies kā pēc grāmatas?

L.–Pirmkārt, mājdzemdības vienmēr ir plānotas, kur izsver konkrētos sievietes riskus. Jābūt zema riska grūtniecībai. Otrkārt, protams, vecmāte neierodas ar mazu rokassomiņu, bet ar milzīgām somām, kur ir viss nepieciešamais, ja kaut kas notiek. Treškārt, tiek vērotas pazīmes, ja ir kaut kas, kas var izraisīt kaut mazākas aizdomas, ka varētu rasties nopietni sarežģījumi, tad no mājām dodas uz slimnīcu. Mājdzemdībās izmanto arī tos pašus medikamentus, ko dzemdību iestādēs, ja ir nepieciešamība. Balstoties uz pētījumiem, mājdzemdības ir tikpat drošas kā dzemdības slimnīcā, dažos aspektos pat labākas.  Viens – tie ir psiholoģiskie ieguvumi un otrs – attiecas uz mazāku lielo plīsumu daudzumu, mazāks ķeizargrieziena operāciju rādītājs. Jo mājdzemdībās izmanto nogaidīšanas taktiku. Slimnīcā vairāk izmanto tā saucamo aktīvo taktiku, kur, ja dzemdes kakliņa vēršanās nenotiek noteiktā tempa robežās,  notiek iejaukšanās. Savukārt mājdzemdībās, ja sieviete un bērns jūtas labi, tad nogaida ilgāk. Taču to nenosaka tieši dzemdību vieta, bet taktika.

–Vai jēdziens "dabiskās dzemdības", kas tik bieži dzirdams no dūlām, izpaužas šajā nogaidīšanas taktikā?

L.–Tas nozīmē, ka tās pašas norit, ka kontrakcijas pašas kļūst spēcīgākas, ka sieviete pati piedzemdē. Protams, tam nevar pieķerties akli, un pārāk fanātiski pie tā pieturēties, jo ir brīži, kad mammai un bērniņam ir vajadzīga medicīniska palīdzība.

 –Vai dzemdībās pienāk arī tāds krīzes punkts, kad nav spēka domāt par trenētām sajūtām?

L.– Jo mazāk dzemdībās domā, jo labāk! Vislabākais – ļauties un nedomāt!

Krīzes punktam ir jābūt, tas ir normāli. Vienā brīdī dzemdībās ir tāds kā nulles punkts, kad gribas iet mājās, dzemdēt citu dienu. Par to mēs varam padomāt jau gaidību laikā: ko mēs tādā brīdī darīsim, kad rokas sāks nolaisties. Nevis izvairīsimiesmpar to nedomāt. Ne visu laiku mēs varēsim ļauties tam kā lidojumam, un būt augstākajā ļaušanās līmenī. Protams, ja ir vajadzība tādā brīdī noskaņot, dūla to dara, taču vienmēr gaidību laikā domājam, kā sieviete pati var sev palīdzēt.

 

–Un cik ilgi dūla palīdz pēc dzemdībām?

L.–Parasti mēs vienojamies, kad dūlas atbalsts beidzas. Pārsvarā tie ir pirmie divi mēneši pēc dzemdībām. Ja kaut kādas grūtības rodas arī vēlākā laikā, mums ir saikne, un sieviete var uzzvanīt, pajautāt. Taču dūlas kompetencē nav jautājumi par sešu mēnešu veca bērna attīstību, uz tādiem jautājumiem varu atbildēt kā māte, nevis kā profesionālis. Pēc dzemdībām varu palīdzēt zīdīšanas laikā, jo esmu arī sertificēta zīdīšanas konsultante.

 

 Pēc dzemdībām arī pārrunājam emocionālo pusi – ko sieviete ir pārdzīvojusi, kas viņā ir mainījies, uz ko viņa ir spējīga, kādas ir bijušas lielākās grūtības. Tas palīdzēs ne tikai nākamajās dzemdībās, bet arī dzīves grūtajos brīžos, paņemot kaut kādas zināšanas un resursus, no tās bagātīgās un daudzslāņainās pieredzes.

–Ņemot vēra, ka dūlas ir par dabīgo zīdīšanu, kā tad ir, ja darbs neļauj zīdīt, vai konsultējat, kā izplānot barošanu ar pienu tādā gadījumā?

 L.–Man tāds gadījums nav bijis, bet apriori, ja sieviete tādu ceļu ir izvēlējusies, tad strādātu  pie tā, kā to pieniņu, kas ir, labāk saglabātu. Piemēram, izplānotu,cik bieži piens jāatslauc un, kad māte bērniņu zīdītu, vai būtu iespēja izmantot pauzes darbā, kas pēc likumdošanas pienākas zīdošām mātēm. Cits jautājums mammai izlemt, kā dot bērniņam pienu prombūtnes laikā, lai viņš neatteiktos no krūts, piemēram, nevis no pudelītes, bet ar karotīti vai caur špricīti.

Zīdīšanas konsultācijas nekad nav īsas. Zīdīšanas parādības ir tik ļoti dažādas katrai mammai, ka katru reizi liek pabrīnīties.

–Vai varat pastāstīt par pirtīžas rituāliem, ko piedāvā daudzas dūlas?

 L.–Tā ir spēcinoša pēcdzemdību atjaunošanās māmiņai, bērniņam, ģimenei. Rituāls ir no senlatviešu tradīcijām. No sākuma mēs pārrunājam pašreizējās sajūtas, kā arī gaidības un dzemdības. Nereti ir mammas, ar kurām mēs pirmo reizi tiekamies tikai pirtīžās, un viņas nēsā sevī kaut kādu smagumu un pārdzīvojumu. Sieviete mēdz ieciklēties uz vienu negatīvu lietu, kas notika dzemdībās un neredz kopējo ainu, es palīdzu ieraudzīt visu ainu. Pēc tam visa ģimene kopā ar dūlu iet pirtī, kur ir vanniņa zīdainim. Bērniņu peldina vannā un liek tajā simboliskas lietas, kurām ir sava nozīme, pasaka novēlējumus bērna turpmākajam dzīves ceļam. Tā ir kā ceļa ierādīšana un aizsardzība. Tad sieviete var pilnībā piedzimt savā māmiņas lomā. 

Pēc tam notiek bērniņa saru dzīšana, kur viņam, masējot ādiņu, no tās nāk samērā asi sariņi - pelēki,melni, balti. Senlatvieši uzskatīja, ka atbrīvošanās no sariņiem palīdz bērniņam būt mierīgākam. Protams, ka garantēt to, ka bērniņš būs mierīgs, nevar, jo ir arī citi faktori, kas izraisa nemierīgumu. Saru medicīnisks skaidrojums–  ka tie ir izdalījumi no sierveida dziedzeriem, kas 9 mēnešu laikā, atrodoties mitrā vidē, nodrošina mazulim aizsardzību. Protams, neizmasējot, dzīves laikā, tie pazūd paši.

autors: Te es gribētu atzīmēt, ka ne es, ne mana mamma, ne dzemdējušās sievietes, ko pazīstu, neko tādu vēl nebija dzirdējušas!

Tad, kad tas ir izdarīts, pievēršos mammai: notiek pēršanās, skrubēšanās. Un finālā ir speciālā masāža, kā pateicība ķermenim par to, ka spējis iznēsāt bērniņu. Tas palīdz vairāk sajust sava ķermeņa jauno formu, to, kāds viņš tagad ir. Un sievietei ir vajadzīgi pieskārieni, jo ļoti daudz pieskārienus viņa dod bērniņam.

Pēcdzemdību periodā mēs taisām arī aizvēršanas masāžas, kad ar lakatiem sievieti ļoti cieši sakļauj, ilgi tur, apmēram 5 minūtes katrā ķermeņa posmā, un tad lēnām atlaiž. Šī ir viena no metodēm, kas palīdz sievietei sajust savu jauno ķermeni. Šī prakse nāk no Meksikas. Par aizvēršanos to sauc tāpēc, ka grūtniecība ir beigusies, šī dzīves lappuse ir jāaizver, lai atvērtu jaunu. Lai var apzināties to savu jauno es, ar domām, ka tagad tu esi gan mamma, gan sieviete, gan meita, un visu tavu lomu ritenis rit no jauna.

komentāri