Ставьте like и читайте!

MATAINAS SIEVIETES. Hirsutisma ārstēšanas algoritms

29.05.2022, 3ade.lv

MATAINAS SIEVIETES. Hirsutisma ārstēšanas algoritms

MATAINAS SIEVIETES
Hirsutisma ārstēšanas algoritms

10% sieviešu apmatojums aug zonās, kas dabiski raksturīgas vīriešiem: virs lūpas, uz vaigiem, zoda, krūtīm, muguras un vēdera. Pietam, matiņi nav plāni un pūkaini, bet gan cieti, gari un pigmentēti — termināli.

Eksperte: Dr.med. Tatjana Zaķe, endokrinoloģe

 

Šīs problēmas nosaukums ir hirsutisms (no latīņu vārda hirsutus — pinkains, matains). Un, lai no tā atbrīvotos, vajadzētu sākt ar endokrinologa apmeklējumu, nevis skriet uz lāzerepilāciju, kā to dara miljoniem sieviešu. Kāpēc?


KAS IR HIRSUTISMS?

Hirsutisms ir sieviešu slimība, kam raksturīga pārmērīga matu augšana uz sejas un/vai ķermeņa tā sauktajās androgēnu atkarīgajās zonās. Hirsutisms 80% gadījumu ir saistīts ar androgēnu — vīriešu dzimumhormonu — pārlieku ražošanu vai matu folikulu paaugstinātu jutību pret vīriešu hormoniem. Tieši androgēni veicina cietu un pigmentētu matu augšanu. 20% hirsutisma gadījumu sievietēm nenovēro vīriešu dzimumhormonu līmeņa paaugstināšanos un menstruālo disfunkciju — to sauc par «idiopātisko hirsutismu» (bez redzama iemesla).
Ir svarīgi zināt, ka dažās zonās, kur receptori ir jutīgi pret androgēnu, matu augšana ir dabisks process (normāla), tāpēc hirsutisma apstiprināšanai praksē tiek izmantota īpaša Ferimana-Galveja skala (1. att.). Bieži konsultāciju laikā lūdzu sievietēm novērtēt savu sejas un ķermeņa apmatojuma augšanu pēc šīs skalas.
Piemēram, apakšdelmi un apakšstilbi ir hormonāli neatkarīgas zonas. Tāpēc, izvērtējot hirsutisma pakāpi, šīs lokalizācijas vispār netiek ņemtas vērā.
Sievietēm Latvijā par hirsutismu liecina rādītājs 8 balles un augstāk.

1. attēls. Modificētā Ferimana-Galveja skala novērtē terminālā apmatojuma blīvumu 9 androgēna jutīgās zonās 4 ballu skalā (no 1 līdz 4 ballēm). 



HIPERTRIHOZE NAV HIRSUTISMS

Hipertrihoze ir pārmērīga matu augšana jebkurā ķermeņa un galvas daļā, tostarp tajās, kur matu augšana nav atkarīga no vīriešu dzimuma hormoniem (galvenokārt uz apakšdelmiem un apakšstilbiem). Hipertrihoze, atšķirībā no hirsutisma, rodas gan sievietēm, gan vīriešiem un var parādīties tūlīt pēc piedzimšanas vai pieaugušā vecumā.
Hipertrihozes iemesli var būt iedzimti vai kā ārstniecisku preparātu (piemēram, fenitoīna, ciklosporīna) blakusparādību rezultāts.
Androgēni neietekmē hipertrihozes rašanos atšķirībā no hirsutisma, tādēļ hipertrihozes ārstēšana ar antiandrogēniem preparātiem būs neefektīva.


ENDOKRĪNĀS SISTĒMAS TRAUCĒJUMI KĀ IEMESLS PĀRMĒRĪGA APMATOJUMA AUGŠANAI SIEVIETĒM

Hirsutisma attīstības iemesli var būt gan endokrīni — hormonālā disbalansa dēļ, gan nesaistīti ar hormonālām svārstībām. Pie endokrīniem traucējumiem var pieskaitīt pārmērīgu vīriešu hormonu — androgēnu — ražošanu sievietes olnīcās vai virsnieru dziedzeros.
Visbiežāk hirsutisma iemesls, kas saistīts ar endokrīniem traucējumiem ir policistisko olnīcu sindroms (PCOS). Tā ir izplatīta endokrīnās sistēmas slimība, kurai raksturīgi neregulāri vai iztrūkstoši menstruālie cikli, paaugstināts vīriešu dzimumhormonu līmenis un policistisko olnīcu morfoloģija sonogrāfiski.
Pēdējā laikā PCOS arvien vairāk tiek saistīta ar metabolisma sindromu, kad tiek novērots liekais svars un insulīna rezistence. PCOS veido aptuveni 70–80% no visiem hirsutisma gadījumiem.

Citi paaugstināta androgēnu ražošanas cēloņi sastopami reti. Iedzimta virsnieru hiperplāzija veido <8% sieviešu visā pasaulē. Audzēji olnīcās vai virsnieru dziedzeros, kas ražo vīriešu dzimumhormonus, rodas tikai 0,2% gadījumu.

Hirsutisms var attīstīties, ja diagnosticēts Kušinga sindroms, akromegālija, hipotireoze un hiperprolaktinēmijas gadījumā, taču biežāk šādām pacientēm būs arī citas, šīm slimībām raksturīgas pazīmes.


CITI HIRSUTISMA IEMESLI SIEVIETĒM

Ģenētiskie faktori un etniskā piederība arī ietekmē matu augšanu. Ģimenes hirsutisms (konstitucionālais) ir iedzimts. Piemēram, hirsutisms ir vairāk izplatīts starp Vidusjūras un Kaukāza tautām. Eksogēnais hirsutisms rodas, ja ilgstoši lietoti ārstnieciskie medikamenti, kuru sastāvā ir androgēni, kortikosteroīdi un citi medikamenti.
Bieži hirsutisms rodas bez noteikta iemesla — tas ir tā sauktais idiopātiskais hirsutisms, kad izmeklējuma laikā tiek izslēgts slimības endokrīnais raksturs, ārējo faktoru ietekme un nav iedzimtu cēloņu. Ir svarīgi atzīmēt, ka apmēram pusei sieviešu ar vieglu hirsutismu ir apstiprināts tieši idiopātiskais hirsutisms.


KĀDĒĻ HIRSUTISMS IR BĪSTAMS?

Sievietēm nevēlams ķermeņa apmatojums var izraisīt emocionālu stresu. It īpaši, ja tas skar sievietes izskatu. Sievietes ar hirsutismu ir vairāk pakļautas depresijai un trauksmei. Hirsutisms var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti sociālajā un psiholoģiskajā jomā.

Pārmērīga matu augšana ir ne tikai kosmētiska problēma, bet bieži vien nopietnu slimību simptoms. Hirsutismu var pavadīt arī citas androgēnu pārprodukcijas izpausmes, piemēram, menstruālā cikla traucējumi, pinnes, matu izkrišana un auglības problēmas. Ir svarīgi veikt atbilstošas veselības pārbaudes, lai izslēgtu vai apstiprinātu konkrētu endokrīno slimību.

PCOS veido aptuveni 70–80% no visiem hirsutisma gadījumiem.

HIRSUTISMA ĀRSTĒŠANAS ALGORITMS

Ja hirsutisms tiek medicīniski apstiprināts, pirmkārt, ir jākonsultējas ar endokrinologu, lai izslēgtu citas iespējamās endokrīnās sistēmas slimības. Pēc izmeklēšanas un anamnēzes apkopošanas sievietei noteiktās menstruālā cikla dienās ieteicams veikt asins analīzes, lai noteiktu androgēnu (brīvā un kopējā testosterona, DHEAS un citu hormonu) koncentrāciju; ja ir aizdomas par iedzimtu virsnieru hiperplāziju, tad klīnikā tiek veikta īpaša funkcionāla prove.

Hirsutisma ārstēšana vienmēr ir kompleksa pieeja, kuras mērķis ir mēģināt uzlabot sievietes dzīves kvalitāti. Ir divas galvenās hirsutisma ārstēšanas pieejas un, ja sieviete vēlas, tās var izmantot atsevišķi vai kopā: 

1. medikamentu terapija, kas ietver perorālos kontracepcijas līdzekļus un/vai antiandrogēnus preparātus; 

2. apmatojuma tieša likvidēšana — lāzera fotoepilācija un elektroepilācija. Metodes izvēle vienmēr paliek sievietes ziņā

Ir vairākas svarīgas lietas, kas jāievēro, uzsākot medikamentozo ārstēšanu. Pirmkārt, ja pašlaik plānojat grūtniecību, tad ārstēšana ar medikamentiem nav iespējama. Otrkārt, medikamentozās terapijas efekts parasti ir redzams pēc 6 mēnešiem. Treškārt, ārstēšana ar medikamentiem gandrīz nekad neizraisa jau esošu matiņu izkrišanu, bet tikai palēnina vai aptur jaunu matu augšanu.

Ja hirsutisma cēlonis ir saistīts ar endokrīnās sistēmas traucējumiem, tad, uzsākot medikamentozo terapiju, pārmērīga matu augšana samazināsies. Ja diagnosticēts pārmantots un idiopātiskais hirsutisms, tad ārstēšana paredz apmatojuma likvidēšanu ar mūsdienu epilācijas līdzekļu palīdzību — šajā gadījumā būs nepieciešama dermatologa un/vai kosmetologa konsultācija.



APMATOJUMA LIKVIDĒŠANA AR LĀZERU: PIRMS un PĒC

Diemžēl ir gandrīz neiespējami novērst hirsutisma cēloņus, tos var tikai kontrolēt. Daudzas sievietes ķeras pie kosmētiskām procedūrām (skūšanās, epilācija, vaksācija) un lāzerepilācijas metodēm vēl pirms konsultēšanās ar ārstu un turpina šīs metodes izmantot arī medikamentozās terapijas laikā.

Lai samazinātu matu ataugšanas iespējamību, lielākajai daļai sieviešu ar paaugstinātu androgēnu līmeni, es joprojām iesaku sākt ar medikamentozo terapiju un tikai pēc tam, ja nepieciešams, pievienot kādu tiešās epilācijas metodi, piemēram, lāzerepilāciju. Tomēr dažas sievietes, ja vēlas, var uzsākt abas ārstēšanas metodes vienlaikus.

Savukārt sievietei ar vieglu hirsutisma pakāpi un normālu menstruālo darbību pirms kosmētiskās terapijas uzsākšanas endokrīno izmeklējumu veikšana nav nepieciešama. Sievietēm, kuras dod priekšroku epilācijai, ir ieteicams izmantot lāzerepilāciju, lai likvidētu kastaņbrūnus, brūnus vai melnus matiņus, savukārt gaišu matiņu īpašniecēm ieteicama elektrolīze.

 

 

 

Visērtāk ir abonēt! Sūtiet vārdu «Abonements» uz info@3ade.lv un mēs ar Jums sazināsimies!

Pārdošanas vietas -->

komentāri