Ставьте like и читайте!

Nadja Paijo «Būt skaistai», 3 NODAĻA

21.11.2013, Almaza Pirha

Nadja Paijo «Būt skaistai»,  3 NODAĻA

Mēs dzīvojam ļoti nemierīgā laikā. Cilvēces straujā attīstība, kuras liecinieki mēs esam, aizskāra teju vai visas mūsu dzīves jomas. Izmaiņas attiecas ne vien uz tehnisko nozari – jaunu ierīču un tehnoloģiju radīšanu, - bet arī mākslu, arhitektūru, dizainu, pat pašas sabiedrības organizāciju. Tomēr, pimkārt, šī attīstība ietekmēja cilvēka psihi. Mūsu organisms ir uzņēmīgāks pret ārējiem faktoriem, kā simts vai pat divsimt gadus atpakaļ. To ietekmē dažādi kairinātāji: auto signāli un sirēnas, negatīvas ziņas, strauji mainīgā apkārtējā realitāte. Mūsdienu tehnika apdullina to, neļaujot tam harmoniski attīstīties, bremzē to, traucē kustību. Kāds reiz teicis: «Cilvēks – tehnikas vergs». Jāpiebilst: «Trokšņa upuris, cilvēks, ir pakļauts lielpilsētu mehāniskajam ritmam, ieslēgts mūsu civilizācijas dzelzs važās».

Apziņas nāve – lūk kāds ir šī mehāniskā viesuļa acīmredzamākais rezultāts. Pēc psihiatru domām, asā ārprāta gadījumu skaits pēdējo piecdesmit gadu laikā ir samazinājies. Ir pienācis apziņas amorfālās pelēkās paralīzes, agrīnā vājprāta, ideju ģenerācijas nespējas laiks. Organisma funkcijas ir savā rīcībā, bez jebkādas kontroles. Par cik cilvēka organisms pārāk agri un pārlieku intensīvi saskaras ar īstenību, kas kļūst aizvien dinamiskāka, šis process strauji uzņem apgriezienus un apdzen pēkšņā un patētiskā apziņas aizmiglojuma fenomenu, kas agrāk tika saukts par «vājprātu». Tagad vājprātīgo, kas piedzīvojuši šoku, ir maz. Cilvēciskā apziņa novājinās mazāk pamanāmi, tā teikt, klusībā. Pārpildītās darbnīcās,  grabošo rūpnīcu sienās, galu galā, uz ielas, kur valda troksnis, steiga, kņada, mūsdienu cilvēks izsmeļ savu nervu sistēmu, protams, ne tik pamanāmi un bez spriedzes, tomēr neizbēgami un neatgriezeniski. Žurnāls Bifur nopublicēja amerikāņu neirologa, daktera D.V. Robinsona novērojumus par Detroitas rūpnīcas darbinieku psihisko stāvokli, kuriem nācās strādāt pie konveijera...

Katram Forda rūpnīcas potenciālajam darbiniekam viņš uzdeva dažādus jautājumus:

Pārbaudīja vispārējās, skolas programmas zināšanas, lūdza to pastāstīt par saviem ģimenes locekļiem utt. Pēc astoņu mēnešu darba pie konveijera pacientam bija jāatbild uz tiem pašiem jautājumiem. Rezultāts radikāli atšķīrās: pārbaudāmā atmiņa pasliktinājās un regresēja, apziņā varēja manīt acīmredzamus tukšumus, gluži kā migla apskāva cilvēka iekšējo dzīvi. No vienas puses, dažas atbildes bija absolūti izdomātas, no otras – skaidri jūtama runas mehanizācija, kā fizisko pūļu sekas, izpildot mehāniski, gluži kā mašīnai. Pati personība vai nu pilnībā izgaisa, vai kļuva neviennozīmīga, kurai pietrūka trūka stingrības. Sāka attīstīties tās pārlieku slimnieciskās izpausmes, kas robežojās ar vājprātu. Tādā veidā, īsi un pārliecinoši, tika nodemonstrēts «lieliskais» darba rezultāts pie konveijera, kas ir mūsu mehāniskās civilizācijas augstākais pakāpiens.

Kā ar to cīnīties? Kā aizsargāt apziņu? Kā saglabāt psihisko veselību? Pirmkārt, saglabājot un nostiprinot vselību fizisko. Zinātnisko grāmatu lērums, ko sarakstīja zināmi speciālisti, sniedz dažnedažādus ieteikumus- atklāsmes sievietēm, kas ir jāiesāk, lai elementārie higiēnas noteikumi kļūtu par to dzīves daļu. Pieminēšu šeit mana kolēģa un drauga daktera Pjēra Vašē, brīnišķīgā dziednieka ieteikumus, kas ir kompetents arī sieviešu estētikas jautājumos, kura plašais, sirsnīgais, mūždien priecīgais smaids ir labākais garants efektīgai ārstēšanai, kuru viņš nosaka pacientam. «Higiēna, —saka viņš, — ir dzīves māksla. Māksla dzīvot nozīmē sekot līdzi dzīves likumiem, kuru nosaka zinātne un pieredze.»

Pirms ārstēt smadzenes un nervu sistēmu, nepieciešams, lai cilveka organisms sāktu strādāt ar pilnu jaudu. Frīdrihs Nīče neticēja psihoterapijas efektivitātei. Tomēr parādoties pirmajiem kaites simptomiem, kas novājināja dižā filosofa veselību un galu galā noveda to līdz kapam, Nīče, pateicoties dažu savu draugu ietekmei, piekrita ārstēšanai. Cik gan liels bija viņa izbrīns, atklājot, ka ārsti, pirms uzsākt viņa psihes ārstēšanu, vēlējās «sagatavot augsni» un cītīgi dezinficēja, atbrīvoja no toksīniem, nostiprināja un atjaunināja viņa ķermeni.

Tādā veidā, lai saglabātu psihisko veselību, cilvēkam nav jānoniecina fiziskā veselība. Uzdrošināsimies aiziet nedaudz tālāk savos spriedumos un teiksim, ka cilvēkam vajadzīgs arī skaistums,  it īpaši jau sievietei...

Bez šaubām, mūsdienās skaistums nav noteiktas klases indikators. Šīs dienas skaistums, atšķirībā no agrīnā laika skaistuma, tiek noteikts ar pašsaglabāšanās instinktu. Citu skaistumu arī nav iespējams iztēloties. Šis skaistums nav bez iemesla. Tā ir nepieciešamība. Tā vajadzīga sievietei, lai nodrošinātu tai labklājību, drošību un aizsardzību no nežēlīgās pasaules. «Skaista sieviete – veiksmīga sieviete» — šāda ir visiem zināma īstenība. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka skaista sieviete – tā, kura kontrolē savus nervus, kura ir pilnīgi līdzsvarota, jo izjūt baudu no sava skaistuma. Tieši tamdēļ viņa ir labāk sagatavota pasaules nelabvēlīgiem apstākļiem un spēj izturēt spiedienu un vajadzības gadījumā aizstāvēties.

Bez tā, skaista sieviete – tā, kura vēlas saglabāt savu skaistumu. Viņa lieliski saprot, ka trauksmes, vilšanās, skumjas, nemiers noveco cilvēku agrāk kā plānots, ka dusmas, greizsirdība, skaudība kropļo un padara nepievilcīgu pat visskaistāko seju. Sejas muskuļu atkārtotās kustības rada krokas uz sejas, grumbas, bet, kā teicis Teofīls Gotjē, «pat niecīgākā grumbiņa spēj nopostīt vislielāko mīlestību».

Pieradināt savu seju pie miera, rāmuma, smaida nozīmē padarīt to pievilcīgu, saglabāt tā jaunību, kā arī izstrādāt laba garastāvokļa refleksu, kas, savukārt, kļūs par iekšējās harmonijas garantu.

Turpinājums nākamo ceturdien, 28. novembrī.

Tūlkojums Margarita Meļnikova.

Atcerieties, ka nekādā veidā - daļēji vai pilnībā, jūs nedrīkstat izmantot materiālus no resursa www.3ade.lv komerciālos vai citos nolūkos, kā arī ir aizliegta cita nesankcionēta izmantošana publikācijas, retranslācijas, izplatīšanas, izpildes, kešēšanas un citos veidos.

komentāri