Ставьте like и читайте!

SĀRTUMS SEJĀ TRĪS KĀRTĀS #ROZĀCIJA

12.12.2021, 3ade.lv

SĀRTUMS SEJĀ TRĪS KĀRTĀS  #ROZĀCIJA

SĀRTUMS SEJĀ TRĪS KĀRTĀS

#ROZĀCIJA


«Rozācijai (latīņu valodā – Rosaceus – sārts, cēlies no rozēm) ir daudz citu nosaukumu – ķeltu sarkšana, acne rosacea, gutta rosacea, cuperose, teleangiectasiasis faciei.»


Ziemassvētku vecīša, Sirano de Beržeraka un prinča Čārlza sārtais deguns un vaigi nav no sala vai alkohola lietošanas - viņiem ir rozācija.

Šī slimība bieži vien asociējas ar pietvīkušu degunu – rinofīmu. Tomēr arī neliels sārtums vaigos, degošs, sārts degungals, kā arī apsārtušas, sausas acis un plakstiņi, viegli sārti vaigi un uzpampis, sarkans deguns ir šīs slimības pazīmes, atšķiras tikai patoloģijas klīniskie varianti.

Jāatzīst, ka rozācija vairs nav tikai vecāku cilvēku problēma. Mūsdienās pirmās rozācijas pazīmes tiek novērotas jau ap 30 gadu vecumu, sasniedzot savu kulmināciju ap 40-50 gadu vecumu. Tāpat aprakstīti pat atsevišķi šīs slimības gadījumi bērniem.


Autore: DERMATOLOĢE, DR. AĻONA SOHA

DERMATOLOĢE, DR. AĻONA SOHA 


Iespējams, tik agrīnas jutīguma pazīmju izpausmes cēloņi meklējami mūsdienu vidē un jaunajos ieradumos. Patlaban veselas industrijas strādā, lai attīrītu ādu, gaisu, pārtiku un ūdeni. Ar piesārņojumu un mikroorganismiem notiek cīņa visos iespējamos veidos. Tādēļ, iespējams, ka, līdz ar šo jauno realitāti būtiski pieaug alerģijas, astmas, bronhīta, sausas ādas, hronisku ādas slimību, tostarp, rozācijas, gadījumu skaits.
Saskaņā ar Amerikas Nacionālās rozācijas biedrības (NRS, rosacea.org) publicētajiem datiem, pašnovērtējuma samazināšanās novērota vairāk nekā 75% rozācijas pacientu, depresijas pazīmes — aptuveni 50% pacientu, bet domas par pašnāvību rodas aptuveni 20% pacientu.



IESPĒJAMIE VARIANTI... NO ASINSVADU TĪKLOJUMA LĪDZ DEGUNA DEFORMĀCIJAI

Eritematoteleangiektātiskā forma izpaužas periodiskā sejas sarkšanā, kas laika gaitā nomainās ar pastāvīgu eritēmu (asinsvadu iekaisumu) un jaunu, redzamu kapilāru parādīšanos sejas centrālajā daļā. Pakāpeniski parādās mikrodermāla tūska. Simptomu parādīšanās sākumā pacientam tie netraucē, gluži otrādi — sejas sārtums var tikt uztverts kā jaunības pazīme.
Nākamais apakštips ir papulopustulārā forma, kurai raksturīgi simetriski izsitumi sejas centrālajā daļā, uz pastāvīgas eritēmas un mikrotūskas fona, izsitumi mēdz būt strutojoši. Šādos gadījumos ir dažas līdzības ar pusaudžu pūtītēm, taču šajā gadījumā raksturīga pazīme ir tas, ka tās rodas vecumā no 35 gadiem, kā arī atvērtu un slēgtu komedonu neesamība. Ja netiek nodrošināta atbilstoša ārstēšana un aprūpe, rodas rinofīma — deguna deformācija un ādas sabiezēšana. Šis variants gan biežāk raksturīgs vīriešiem. Papildus deguna audu bojājumiem tas var skart arī zodu (gnatofīma), plakstiņus (blefarofīma), pieri (metofīma) un ausis (otofīma).


Slēpts slimības apakštips ir oftalmorosacea — plakstiņu un acs konjunktīvas bojājums. Bieži vien šī forma ilgstoši netiek atzīta par rozāciju, kā rezultātā pacientam diskomfortu rada sausums, dedzinoša sajūta un svešķermeņa sajūta acīs, var pasliktināties redze, tiek novērota plakstiņu un konjunktīvas hiperēmija.
Īpaša uzmanība jāpievērš steroīdu izraisītai rozācijai, kas attīstās steroīdu medikamentu lietošanas rezultātā. Ļoti smaga forma, kas grūti padodas ārstēšanai, ir fulminantā vai konglobātu (mezglaina) rozācija.



"Nav precīzas statistikas par rozācijas izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū, taču var pieņemt, ka šis rādītājs var sasniegt līdz 20%, tāpat kā citos reģionos, kuros mīt cilvēki ar I un II ādas fototipiem."



CĒLOŅI UN SEKAS


Rozācijas patoģenēzē ir identificēti neirogēnu un imūnu iekaisumu procesi, taču neirogēnā iekaisuma aktivācijas virziens nav pilnībā izpētīts. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem un publikācijām patlaban tiek aktīvi pētīta tuklo šūnu loma slimības attīstībā. Tuklās šūnas ir vienas no imūnsistēmas šūnām, kas atrodas audos (ādā un gļotādā). Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem, tuklo šūnu skaits to pacientu ādā, kuriem ir rozācija, ir augstāks nekā pacientiem bez šīs patoloģijas.


Viens no perspektīviem rozācijas ārstēšanas virzieniem ir preparātu lietošana, kas var stabilizēt šīs šūnas, mazinot iekaisuma reakcijas izpausmes.
Kaut arī slimības attīstības patoģenēze aizvien nav skaidra, un joprojām ir aktuāls mūsdienu medicīnas jautājums, galvenie rozācijas izraisītāji un veicinātāji ir identificēti un pietiekami dziļi un plaši izpētīti. Izraisītāju ietekmes kontrolēšana un ierobežošana var ievērojami uzlabot slimības gaitas dinamiku.



ENDOGĒNI CĒLOŅI

Ģenētiskā nosliece.
Aptuveni 50% gadījumu slimība ir saistīta ar ģenētisku noslieci un parādās jau līdz 30 gadu vecuma sasniegšanai. Turklāt rozācijai ir kopīgi ģenētiskā riska loki (saskares punkti) ar citām hroniskām sistēmiskām slimībām, piemēram, multiplo sklerozi, 1. tipa cukura diabētu, celiakiju, reimatoīdo artrītu, dislipidēmiju, metabolisko sindromu, aterosklerozi, kuņģa un zarnu trakta slimībām u. c.).

Veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi.
Pastāv uzskats, ka rozācija ir viena no tādu simptomu kompleksa kā veģetatīvās distonijas izpausmēm.

Kuņģa-zarnu trakta un ādas mikrobiomu ietekme.
Mikrobu nozīme cīņā ar rozāciju ir nenoliedzama. Piemēram, SIBO (tievās zarnas baktēriju proliferācijas sindroma) ārstēšana pozitīvi ietekmē rozācijas gaitu. Savukārt par baktērijas H. Pylori lomu rozācijas patoģenēzē joprojām notiek diskusijas. Pēdējā laikā veiktajos pētījumos zinātnieki nav konstatējuši statistiski nozīmīgas atšķirības rozācijas gaitā tiem pacientiem, kuri saņēmuši H. Pylori ārstēšanu un tiem, kuri nav to saņēmuši.

Nav skaidrības arī par ādas mikrobiomu. Plašas diskusijas notiek par Demodex fol., St. epidermidis un Bacillus oleronius lomu rozācijas patoģenēzē. Izsitumu (papulu un pustulu) vietās tiek atklāts paaugstināts Demodex ērcīšu skaits, kas viennozīmīgi veicina iekaisumu. Tomēr nav pierādījumu, ka iekaisuma procesu izraisa tieši šī ērcīte, nevis notiek otrādi, un iekaisuma rezultātā mainās ādas mikrobiota, kam seko aktīva Demodex augšana.

Zinātnieki secinājuši, ka paaugstinātas lokālās sejas temperatūras (hiperēmijas) rezultātā pacientiem ar rozāciju palielinās S. Epidermidis skaits, kas arī veicina iekaisuma reakciju. Savukārt, pēc antibiotiku lietošanas, kas iedarbojās uz baktēriju Bacillus oleoronium, rozācijas simptomu izpausmes samazinājās.



EKSOGĒNIE CĒLOŅI

Pastāv liels skaits ārēju izraisītāju, kas var veicināt rozācijas simptomu parādīšanos. Būtiski piebilst, ka katram cilvēkam šo faktoru kopums un ietekme uz slimības attīstību var būtiski atšķirties. Tas nozīmē, ka katrā gadījumā efektīvai slimības kontrolei un ārstēšanai nepieciešams individuāli identificēt un novērst agresīvākos tās izraisītājus.
Saules stari, stiprs vējš, karstums/aukstums, augsts mitruma līmenis — tie ir meteoroloģiskie faktori, kas var izraisīt gan slimības izpausmes, gan tās saasināšanos. 

Saskaņā ar Amerikas Nacionālās rozācijas asociācijas datiem, UV starojums tiek uzskatīts par agresīvāko provokatoru (izsauc simptomus 81% cilvēku, kuriem ir rozācija).
UV starojuma negatīvā ietekme realizējas trīs veidos: D vitamīna sintēze izraisa ādas iekaisuma reakciju kaskādi; UV starojums uzlabo asinsvadu proliferāciju; UV ietekmē veidojas vairāk brīvo radikāļu, kas izraisa iekaisuma procesu. Tādēļ jāsaprot, ka visi pūliņi un līdzekļi, kas tiks iztērēti lāzerterapijai, medikamentiem un kopjošajai kosmētikai būs iztērēti veltīgi, ja līdz ar vasaras sezonas iestāšanos ar pilnu sparu metīsieties sauļoties pludmalē. Un runa nav tikai par SPF krēma lietošanu, ir būtiski arī izvairīties no ilgstošas pārkaršanas un karstuma ietekmes, kas arī izsauc vazodilatatoru iedarbību.

Stress, visticamāk, ir otrs lielākais rozācijas simptomu izraisītājs 79% cilvēku. Turklāt tas nav tikai īslaicīgs faktors. Reaģējot uz stresa situācijām, paaugstinās kortizola līmenis asinīs, izraisot asinsvadu un kapilāru paplašināšanos, tādējādi mainās asinsvadu sieniņas caurlaidība. Hormons adrenalīns, kas izdalās, reaģējot uz stresu, izraisa smagas asinsvadu spazmas. Šādu bioķīmisku reakciju rezultātā kapilāri kļūst trausli, parādās jauns, izteikts asinsvadu tīklojums uz ādas, un apsārtums klāj aizvien plašāku sejas daļu.

Fizikālajiem faktoriem, piemēram, karstai dušai, vannai, saunai, pārmērīgai sporta slodzei, ir vazodilatējošs efekts, kas atbalsta ādas neirogēno iekaisumu procesu.

Ķīmiskie līdzekļi — spirtu saturoši preparāti, kuros spirta koncentrācija ir vairāk nekā 10%, alfa un betahidroksiskābes, acetons, ēteriskās eļļas un smaržas, liels daudzums minerāleļļu un silikonu rada labvēlīgu vidi Demodex un citu mikroorganismu attīstībai. Negatīvas sekas rada tādi medikamenti kā steroīdu deguna aerosoli, hormonālie preparāti, kontracepcijas līdzekļi un pat daži vitamīni.


Viena no visizplatītākajām kļūdām ir steroīdu izmantošana rozācijas ārstēšanā. Daudzi izmanto tā saucamo «burvju» krēmu, kura pamatā ir hormoni, un pēc kura uzklāšanas vienas nakts laikā pazūd visi apsārtumi un ādas lobīšanās. Līdz ar to ir vilinājums iz¬mantot šo krēmu citiem mērķiem, piemēram, uzklāt uz sarkanas pūtītes, kas atrodas deguna, lūpu vai zoda rajonā, un tā no rīta maģiski pazūd. Taču pēc šādas «terapijas» ir grūti pārtraukt SOS līdzekļu izmantošanu, jo, lietojot šādu krēmu, izsitumi pazūd, bet bez krēma gan izsitumi, gan apsārtums parādās arvien izteiktāk. Rezultātā tā pūtīte, kura vēl pirms dažiem mēnešiem bija tikai uz zoda, pārvēršas par nekontrolētu rozāciju, kas rada bojājumus visai sejas centrālajai daļai. Šādu stāvokli ārstēt ir ļoti grūti, jo līdz ar izsitumu, eritēmas un tūskas saasināšanos attīstās arī spēcīgs steroīdu krēma absistences sindroms.


"Ilgstoša hormonu saturošu deguna aerosolu lietošana var saasināt rozācijas simptomus vai izraisīt primāru asinsvadu reakciju. Visbiežāk process lokalizējas deguna spārnu zonā izteiktas teleangiektāzijas formā."


Jebkura nekontrolēta medikamentu lietošana bez ārsta norādījumiem ir nepieņemama un var izraisīt neatgriezeniskas sekas. Šis nosacījums attiecas uz visiem medikamentiem un diagnozēm.

Uztura faktori tiek uzskatīti par spēcīgiem agresoriem. Karstie dzērieni un ēdieni, alkohols un citi vazodilatējoši produkti var izraisīt sejas ādas apsārtumu vairākas reizes dienā.
Tieši šie faktori darbojas kā rozācijas izraisītāji 51% pacientu. Spēcīga vazodilatējoša iedarbība ir tādiem produktiem kā pikantiem un karstiem ēdieniem, ēdieniem, kas satur kapsaicīnu (garšvielas un marinādes) vai kanēļa aldehīdu (kanēlis, citrusaugļi, tomāti utt.), kafijai un zaļajai tējai, karstajai šokolādei, alkoholiskajiem dzērieniem.

Nesen veiktie Nacionālās rozācijas biedrības pētījumi uzrāda, ka vieni no visbiežākajiem rozācijas izraisītājiem ir fermentēti pārtikas produkti (jogurts, siers, skābais krējums, soja, rauga ekstrakts un šokolāde). Šādos produktos ir paaugstināts brīvā histamīna līmenis, kas veicina asinsvadu sieniņas caurlaidību, iekaisuma mediatoru pieplūdumu, niezi un sāpes, kas ir raksturīgi rozācijai. 2020. gadā Japānas Dermatologu asociācija veica pētījumu, kas apstiprināja, ka miega kvalitāte korelē ar rozācijas smaguma pakāpi.
Slikts un nepietiekami ilgs miegs izraisa ādas iekaisuma kaskādes reakciju, kas, savukārt, saasina un provocē vazodilatāciju.



ĀRSTĒŠANA PĒC NORĀDĒM

Ikvienai rozācijas klīniskajai formai ir trīs nozīmīgi posmi — pacientu izglītošana, pareizas kosmētiskās aprūpes izvēle, farmakoloģiskā ārstēšana un lāzerterapija. Izglītošanas posms ir svarīgs gan tiem, kuri jau sen ir samierinājušies un pieņēmuši, ka to nosaka gēni («tā bija gan manai mātei, gan vecmāmiņai»), gan tiem, kuri uzskata, ka šis apsārtums drīz pāries.
Pirmajai pacientu kategorijai ir nepieciešama palīdzība, lai saprastu, ka slimības gaitu un simptomus būtiski ietekmē dzīvesveids un ieradumi. Savukārt otrajai kategorijai jāpalīdz pieņemt, ka šī ir hroniska slimība, ar kuru jāiemācās sadzīvot.

Sākotnēji ir jākonstatē un jāierobežo galvenie izraisītāji, un bieži vien tie ir daudzi iecienīti paradumi — saule un iedegums, aktīva atpūta, saunas un vannas, vīns, karsta kafija, pikants ēdiens, smaržas u.c.

Otra galējība ir konstatēt, ka pēc visu kairinātāju ierobežošanas, ievērojot visus veselīga dzīvesveida un PP pamatus, rozācijas simptomi aizvien saglabājas, jo paralēli pastāv arī citi izraisītāji: stress, hormoni, hroniskas slimības.

Pareizi izvēlēta, sabalansēta kosmētiskā aprūpe palīdz samazināt ādas jutīgumu un pat neitralizēt noteiktu vides faktoru kaitīgo iedarbību. Turklāt pareiza kosmētikas izvēle atjauno ādas lipīdu apvalku, tādējādi izlīdzinot transepidermālā šķidruma zuduma sekas, kas, savukārt, labvēlīgi ietekmē visus patoģenēzes posmus.


Atbilstošas kosmētikas izvēli, ja tas vien ir iespējams, labāk uzticēt profesionālim (kosmetologam vai dermatologam). Kosmētikai vajadzētu papildināt terapiju, nevis būt pretкunā ar to. Ja tiek veidots lāzera procedūru kurss, tad kosmētikas uzdevums šajā brīdī ir likvidēt pietūkumu, mazināt kairinājumu un atjaunot ādas lipīdu barjeru. Šādā posmā nav pareizi izmantot agresīva tipa kosmētiku (piemēram, tādu, kas satur skābes), taču citreiz, ārpus saasināšanās un lāzera procedūru periodiem, šāda metode pastāv, taču tai ir nepieciešama virtuoza dažādu aprūpes līdzekļu kombinācija, lai nepārkāptu tai smalkajai robežai, kad agresīva pieeja palīdz, taču vienlaicīgi neizraisa jaunu saasinājumu.
Diemžēl pat vislabākā nomierinošā un aizsargājošā kosmētika var iztaisīt kairinājumu. Laika gaitā kairinājums var parādīties pat līdzeklim, kas sākotnēji šķita piemērots. Šādā gadījumā nevajadzētu turpināt lietot šo produktu, jāpaņem pārtraukums un jāpārslēdzas uz citu pieeju.


"Jutīgai ādai ar rozāciju nepatīk daudzpakāpju procedūras. Iespējams, ka kombinācija «putas, micelārais ūdens, pīlings, toniks, serums, maska, krēms» nedarbosies, un āda sāks just dedzinošu sajūtu pat pīlinga posmā. Labāk izveidot kosmētikas līdzekļu izmantošanas grafiku, dalot to lietošanu pa dienām."


Iesaku pacientiem papildus pamata kopšanai iegādāties arī vienu bāzes neitrālu krēmu, kas var noderēt negaidīta ādas iekaisuma saasinājuma vai kairinājuma gadījumā. Piemēram, krēms Bepanthen; Essex lotion / cream (tam ir bieza konsistence, vidējas taukainības, nomierina ādu, atjaunojot un uzturot tās dabisko mitrumu); La Roche-Posay Toleriane Ultra fluid (uz termālā ūdens bāzes, kas nomierina, mitrina un samazina ādas jutīgumu); Eucerin Anti-Redness maskējošs dienas krēms ādai, kurai ir nosliece uz apsārtumu (ar zaļu maskējošu pigmentu, īpaši izstrādāts jutīgai ādai, kurai ir nosliece uz kuperozi un rozāciju; satur ādas jutīgumu regulējošu sastāvdaļu SymSitive, kas acumirklī nomierina ādu un Likohalkonu A, kas efektīvi samazina apsārtumu, attiecīgi samazina TRPV1 aktivitāti un CGRP izdalīšanos).

Izvēloties kosmētikas līdzekļus patstāvīgi, ir vērts pievērst uzmanību aptiekās piedāvātajai kosmētikai, kas domāta jutīgai ādai (Bioderma, La Roche-Posay, Uriage, Avene, Eucerin u. c.), produktu skaitu palielināt pakāpeniski, pa vienam, un sākt ar minimumu (piemēram, attīrīšana un krēms), pamazām klāt iegādājoties nepieciešamos papildus produktus.

Suspensiju, losjonu, kas satur alkoholu, sēra, borskābes, antibiotiku un citu līdzekļu lietošana vēl pirms 10¬15 gadiem tika plaši izmantota, īpaši ārstējot Demodex kā rozācijas izraisītāju. Izmantojot šo terapiju, ērcīte tiešām neizdzīvoja, taču ādas kairinājums pieauga. Šīs zāles pastiprina transepidermālā šķidruma zudumu, tādējādi veicinot asinsvadu sieniņu iekaisumu. To ilgstoša lietošana mūsdienās tiek uzskatīta par nepamatotu, īpaši jau, ņemot vērā mūsdienās pieejamos līdzekļus, kas saudzējoši ietekmē ādas lipīdu barjeru.


Rozācijas farmakoloģiskā ārstēšana jāsāk ar pareizas diagnozes noteikšanu, slimības klīniskā varianta un slimības pakāpes noteikšanu pie dermatologa.
Man ir ļoti skumji runāt ar pacientu, kurš ir pārliecināts, ka degoši vaigi un izsitumi ir Demodex ērcītes rezultāts. Šāds pacients jau ilgstoši cenšas visos iespējamos veidos iznīcināt šo «zvēru» — smērē ādu ar alkoholu, mēģina to apkarot ar antibiotikām un sēru, neēd sarkanus produktus u. c. Ir ļoti grūti pārliecināt šādu cilvēku mainīt ārstēšanās taktiku un cīnīties ar simptomiem citādā veidā. Turklāt šādu pārliecību nostiprina laboratorijā veikta ādas mikro-skopijas analīze, kas uzrāda palielinātu atrasto ērcīšu skaitu. Šāds nelaimīgs pacients dodas uz laboratoriju kā uz darbu, meklē šo ērcīti un parasti to arī atrod, nezinot, ka Demodex klātbūtne ir normāls sejas ādas mikrofloras stāvoklis, īpaši uz ādas seborejiskajām zonām.


Šādas aktīvas ārstēšanas rezultātā rozācijas simptomi tikai progresē, izveidojot «apburto loku» — āda tiek izskalota, kairināta, palielinās izsitumu skaits, bet Demodex nepazūd.
Viss, kas saistīts ar ārīgo ārstēšanu, ir dermatologa kompetence. Mūsdienās plaši tiek izmantoti azelaīnskābes, brimonidīna, metranidazola, ivermektīna preparāti, kā arī kalcineurīna inhibitoru un retinoīdu izmantošanas prakse (apstiprināta FDA).
Azeloskābes preparāti (15% vai 20%) samazina katelicidīns un kallikreīns (pretmikrobu peptīdi) un tiek izmantoti nekomplicētas eritematozas rožācijas ārstēšanā.


Lai samazinātu eritēmas izteiktākos simptomus, tiek izmantots brimonidīns (lokāls alfa-adrenerģisko receptoru agonists).
Efekts rodas, samazinoties asins plūsmai ādā un asinsvadu gludās muskulatūras kontrakciju rezultātā. Brimonidīns arī samazina tuklo šūnu degranulāciju. Terapijas efektu var salīdzināt ar “Pelnrušķītes sindromu”, uzlabojums tiek novērots tikai uzklājot krēmu, bet tas pazūd pēc produkta nomazgāšanas no sejas. Ir pieejami publiski raksti, ka lāzerterapija, eritēmas ārstēšanā, ir efektīvāka kombinācijā ar brimonidīnu.

Preparātiem, kuru pamatā ir ārīgi lietojams metronidazols, ir antioksidanta iedarbība un tie novērš brīvo radikāļu veidošanos. Pretparazītu medikaments ivermektīns un retinoīdi ārīgai lietošanai ir uzrādījuši labus rezultātus cīņa ar papulopustulāro rozāciju.
Par izslēgšanas terapijas preparātiem kļūst kalcineurīna inhibitori kombinācijā ar citiem preparātiem, gadījumos, ja āda nereaģē uz standarta protokoliem.


Fizikālās metodes (PDL vai IPL lāzers, BBL, mikrostrāvas) rozācijas ārstēšanai mūsdienās plaši izmanto kopā ar farmakoloģisko terapiju. Lāzerterapijas rezultātā notiek asinsvadu koagulācija (salipšana) vai to mikroplīsumi. Laika gaitā slimības simptomi samazinās, īpaši asinsvadu eritēma un asinsvadu tīklojums. Taču lāzerprocedūras vienmēr darbojas sinerģijā ar citām procedūrām un neatceļ ādas kopšanas nepieciešamību.
Lai sasniegtu pēc iespējas efektīvāku rezultātu, ieteicams veikt procedūru intervālu kursu. Pēc lāzerterapijas kursa, papildus iedarbībai uz apsārtumu un asinsvadiem, novērojama ādas stāvokļa uzlabošanās, izlīdzinās ādas reljefs un krāsa, paaugstinās ādas turgors un blīvums, pazūd mikrodermālās tūskas izpausmes.


Botulīntoksīna mikrodozu intradermālas ievadīšanas metode (mezobotulinoterapija) kļūst arvien populārāka, īpaši ņemot vērā jaunākās publikācijas par tuklo šūnu lomu rozācijas patoģenēzē.
Pētījumi ir parādījuši, ka botulīntoksīns mazina ādas iekaisumu un to bieži lieto lāzera ārstēšanas protokolos pacientiem ar pastāvīgu sejas pietvīkumu un telangektāziju.


Kopšana: mitrinoši un atjaunojoši līdzekļi, viegli skābs pīlings un procedūras.

Aparātu tehnoloģijas: ultraskaņas pīlingi, viegla režīma Hydrafacial, elektroporācija, mikrostrāvas, limfodrenāža.

Lāzera terapija: PLD, mikroimpulsa režīms ND: YAG, pikosekundes lāzers, diodes lāzers.

Gaismas terapija: LED terapija, IPL, BBL.

Injekcijas: mezoterapija, izmantojot preparātus, kas stiprina asinsvadu sieniņas, biorevitalizācija, plazmas injekcijas, botulīntoksīna mikrodevu ievadīšana.



TĒZE: Atcerieties, ka visas neveiksmes, pat apmeklējot kosmetologu, visbiežāk saistītas ar neatbilstošu procedūru izvēli. Pēc tam, kad mazinājušies iekaisuma simptomi, atbalstoša kopšana un ārstēšana var palīdzēt novērst slimības atkārtošanos!

 

 

AVOTS: 

Visērtāk ir abonēt! Sūtiet vārdu «Abonements» uz info@3ade.lv un mēs ar Jums sazināsimies!

 


komentāri

  • Reklāmkarogs