Ставьте like и читайте!

T i n a O r a s m a e - M e d e r. Epiģenētika - jaunības un skaistuma slepenais ierocis?

31.08.2019, Margarita Melnikova

T i n a  O r a s m a e - M e d e r. Epiģenētika - jaunības un skaistuma slepenais ierocis?

Ģenētikas kā zinātnes pamati tika ielikti tikai pirms kādiem simtpiecdesmit gadiem, bet termins „gēns” parādījās tikai divdesmitā gadsimta sākumā. Tostarp pastāv daudzas liecības par to, ka vēl pirms tūkstošiem gadu cilvēki sāka saprast, ka eksistē pazīmju pārmantojamība. Piemēram, acu un matu krāsa.

Pagājušā gadsimta vidū jautājums par to, kā notiek informācijas pārmantošana, īpaši saasinājās padomjuu zinātnē – slavenais konflikts starp „tautas akadēmiķi”Lisenko un starptautiskās zinātniskās skolas pārstāvjiem. Lisenko apgalvoja, ka gēns var izmainīties, fiksējot iegūtās īpašības. Oponenti apgalvoja, ka iegūtās īpašības nepārmantojas un gēns paliek nemainīgs visas savas pastāvēšanas laikā.

Padomju ģenētikas traģiskais skandāls noveda ne tikai pie tā, ka PSRS teritorijā ģenētiskie pētījumi tika faktiski apturēti, bet arī pie tā, ka starptautiskajā zinātniskajā biedrībā Lisenko uzskati tika pakļauti pilnīgai noliegšanai. 

Varbūt, ja ne zinātnes terors, šodien pasaules medicīna jau izietu jaunā līmenī un tādas slimības, kā Alcheimera slimība vai izkaisītā skleroze pārstātu būt par spriedumu – jo jaunais ģenētikas virziens – epiģenētika, spriežot pēc visa, var sniegt mums šo iespēju.

Autore: ārste-kosmetoloģe Tiina Orasmae-Meder

 

PĀRMANTOJUMS NAV SPRIEDUMS

Kas ir epiģenētika? Tā ir zinātne par to, ka ne tikai pazīmes, ko mēs pārmantojām no senčiem, mēs varam nodot mūsu bērniem, bet arī tie notikumi, kas notiek dzīves laikā, var kļūt par bērnu un mazbērnu dzīves izmaiņu iemesliem.

Labs piemērs epiģenētiskajām izmaiņām ir akselerācijas fenomens: pēdējo desmitgažu laikā cilvēki dažādās pasaules valstīs ievērojami paaugās un kļuva daudz lielāki. Ģimenēs, kur paaudzi pēc paaudzes cilvēki bija augumā ne pārāk gari, sāka dzimt lieli bērni, izaugot par gariem pieaugušajiem.

Neskatoties uz to, ka viņu mazā auguma senču DNK palika bez izmaiņām, to kauli kļuva garāki, bet muskuļi spēcīgāki – tas saistīts ar enerģētiski vērtīgas pārtikas pieejamību, vitamīniem un minerāliem, bīstamu infekcijas slimību izzušanu, „bērnu stresa” līmeņa samazināšanos un daudziem citiem faktoriem.

Gēni, kas atbild par garu augumu, „gulēja” daudzu paaudžu garumā, bet parādoties labvēlīgiem apstākļiem, „pamodās” un izmainīja daudzu organisma sistēmu aktivitāti – no endokrīnās līdz kaulu, muskuļu un asinsrites.

Tādas parādības iespējamas arī dažu slimību attīstībā. Piemēram, pētniekiem izdevās noskaidrot, ka bērni, kas dzimuši sievietēm, kas cietušas no bada grūtniecības laikā, bieži slimo ar diabētu un viņiem vieglāk attīstas aptaukošanās – tas ir spilgts negatīvās epiģenētiskās ietekmes piemērs.

Iespējami arī atgriezeniski gadījumi – slimības riska samazināšanās, ar ko ģimene saskārusies vairākās paaudzēs. Veselīga pārtika, svara uzturēšana normas robežās un regulāras fiziskas aktivitātes ļauj samazināt diabēta, hipertoniskās slimības, sirds un asinsvadu slimību attīstības risku, kā arī tajos gadījumos, kad šīs slimības attīstījušās vairākās ģimenes paaudzēs. Ja teikt vienkāršāk, tad var veikt tā, ka, pateicoties epiģenētiskajām iedarbībām, pārmantojums nav spriedums.

 

KAS IETEKMĒ ĀDAS NOVECOŠANOS?

Epiģenētiskie pētījumi izrādījās aktuāli arī dermatoloģijā un estētiskās medicīnas jomā. Zināms, ka ar vecumu āda kļūst daudz sausāka un plānāka, sejas krāsa zaudē spilgtumu, pazūd arī vieglais spīdums, kas raksturīgs jaunībā. Šīs pazīmes gandrīz vienmēr liecina par grumbu parādīšanos. Tieši tāpēc „atbrīvošanās no grumbām” nereti nepadara seju patiešām jaunāku – novecošana parādās ne tikai līnijās un krokās, bet arī ādas stāvokļa izmaiņās un tās veselībā.

Ģenētiķi un molekulārie biologi pēdējās desmitgades laikā arvien vairāk runā par epiģenētiskajām ietekmēm, kas var noteikt arī to, kā izskatās un noveco cilvēka āda.

Kā noskaidroja zinātnieki, epiģenētiskās darbības ir daudzveidīgas – piemēram, pastiprināt gēnu ekspresiju, kas uztur organisma un ādas veselību kopumā, palīdz ne tikai veselīgs uzturs un nodarbības ar sportu, bet arī psiholoģiskais komforts, sociālā realizācija, savlaicīga slimību atklāšana un ārstēšana, nemiera neesamība par finansiālo stāvokli, dzīvošana labvēlīgos ekoloģiskos apstākļos un pat intelektuālā aktivitāte.

Meklējiet kosmētikā teprenonu un „efemēru”. Tie spēs „nobremzēt” biloģiskā pulksteņa gaitu – ja tos sāk izmantot 40-45 gados.

NOTEIKTI GĒNI, KAS ATBILDĪGI PAR KOLAGĒNA UN ELASTĪNA IZSTRĀDNI

Pateicoties ģenētikas sekmēm, lielākā daļa cilvēka genoma jau atšifrēta. Kļuva zināmi gēni, kas piedalās milzīgā organisma dažādu daudzveidību procesos. Ja runājam par ādu, tad pēdējo gadu laikā tika izdalīti desmitiem un simtiem gēnu, kas atbildīgi par kolagēna un elastīna sintēzi, tostarp tika noteikti arī konkrēti gēni, kas aktivizē noteikta tipa kolagēna sintēzi.

Zināmi gēni, kas aktivizē arī citu ādas olbaltumvielu – filagrīna, involukrīna, eleidīna, keratīna, ādas „galvenā” polisaharīda – hialuronskābes un daudzu citu sintēzi.

Glicerīns nodrošina ne tikai virspusēju mitrinošu iedarbību, kā mēs domājām daudzus garus gadus, bet arī ādas visdziļāko slāņu mitrināšanu.

Savus noslēpumus atklāj arī milzīgā gēnu „ģimene”, kas atbild par ādas mitrināšanas īpašībām un aizsargbarjeru – daži no tiem aktivizē vielu sintēzi, kas notur mitrumu virspusē, citi pastiprina proteīnu akvaporīno ekspresiju, nodrošinot ūdens transportēšanu ādas dziļajos slāņos, trešie – aktivitzē epidermas lipīdu sintēzi vai vielu, kas ietilpst NMF – Natural Moisturizing Factor sastāvā.

Molekulārie biologi izcēluši un radījuši vairākas molekulas, kuru epiģenētiskais efekts var būt kā pamats un novest pie reālas šūnu un ādas kopumā novecošanās palēlināšanas.

Tostarp virknē ar „pozitīvajiem” gēniem, kuru ekspresijas pastiprināšana uzlabo ādas stāvokli, eksistē arī „negatīvie”, kas atbild par destrukcijas, dažādu vielu sagraušanas procesiem un šūnu bojāeju. Protams, visi šie gēni darbojas „pēc labākās sirdsapziņas” – šūnu dzīvošanas ilguma samazināšana novecošanas procesā, daudz ātrāka dažādu struktūro vielu sagraušana saistīta tai skaitā ar dažādu traucējumu un mutāciju uzkrāšanos, no kā organisms tādā veidā cenšas atbrīvoties. Kādā brīdī destrukcijas procesi sāk nomākt sintēzes procesus, un rezultātā orgāns – dotajā gadījumā āda, zaudē spēju veselīgai funkcionēšanai. Kad mēs runājam par ādu – tas izpaužas kā reģenerācijas, mitruma noturēšanas, izstiepšanās un saraušanās utt. spēju samazināšanās. Kad šie traucējumi kļūst pamanāmi – mēs to saucam par ādas novecošanu.

 

 

KĀ PIEBREMZĒT BIOLOĢISKĀ PULKSTEŅA GAITU?

Epiģenētisko mehānismu izcelšana, kas ietekmē ādas novecošanas un kvalitātes procesus, sniedz mums jaunas iespējas – daļēji, izmantot vielas un metodes, kas pastiprina „pozitīvo” gēnu ekspresiju un nomāc „negatīvo” ekspresiju. Pētnieciskā procesā par dažādu kosmētisko ingredientu īpašību ietekmi uz gēnu ekspresiju, kas atbild par ādas šūnu funkcionēšanu, noskaidrojās, ka daudziem tradicionāli izmantotajiem ingredientiem piemīt pozitīvs epiģenētisks efekts. Tostarp, molekulārie biologi izcēla un radīja vairākas molekulas, kuru epiģenētiskais efekts var būt kā pamats un novest pie reālas šūnu un ādas kopumā novecošanās palēlināšanas.

Sirtuīni – „mūžīgās jaunības olbaltumvielas”, jo tās nodrošina traumēto DNK šūnu atjaunošanos un veicina šūnu dzīves ilgumu – tātad patiešām palēlina novecošanas procesu.

Dažas vielas, kas tradicionāli tiek izmantotas kosmetoloģijā, atklāja negaidītu epiģenētisko aktivitāti – daļēji, visiem zināmais un daudzus desmitus gadu izmantotais glicerīns, kā noskaidrojās, ievērojami pastiprina gēnu ekspresiju, kas nodrošina akvaporīnu nanoolbaltumvielu sintēzi, formējot mikroskopiskus kanālus, pa kuriem ūdens nokļūst dziļajos ādas slāņos no augšējiem. Tādējādi, glicerīns nodrošina ne tikai virspusi ar mitrinošām iedarbībām, bet arī visdziļākos ādas slāņus.

Līdzīga iedarbība ir arī hialuronskābei, kurai papildus atzīmē iespēju aktivizēt gēnu ekspresiju ādas aizsardzībai pret brīvajiem radikāļiem un gēniem, kas palīdz kontrolēt iekausuma procesus.

Epiģenētiski aktīvs ir arī koenzīms Q10, C vitamīns un tā atvasinājumi, E vitamīns. Neparasta veida epiģenētiskā aktivitāte piemīt vēl diviem kosmētikas ingredientiem: niacīns (niacinamīds) un resveratrols: tie pastiprina gēnu ekspresiju, kas atbild par sirutīnu olbaltumvielu sintēzi. Sirutīnus sauc par „mūžīgās jaunības olbaltumvielām”, jo tie nodrošina bojāto DNK šūnu atjaunošanos un veicina šūnu dzīves ilgumu – tātad patiešām palēlina novecošanas procesu.

Atsevišķs virziens pētījumos kļuva ingredientu meklēšana, kas spējīgi paildzināt ādas šūnu aktīvo dzīvi – tostarp, tādus, kas spējīgi nevis vienkārši padarīt šūnas par „ilgdzīvotājām”, bet saglabāt to reālo jaunību, spēju atjaunoties, dažādu vielu sintēzei un enerģijai. Jau atklātas dažas vielas, kas pagarina dermas un epidermas šūnu dzīvi – tātad ne tikai ādas virspusi, bet arī dziļos slāņus, līdz 30-35%, tostarp, šūnas uzvedas kā jaunas. Tas nozīmē, ka līdzekļi, kuru sastāvā ir tādi ingredienti, var „nobremzēt” bioloģisko pulksteņu gaitu – ja sāk to lietot 40-45 gados, parādoties pirmajām novecošanas pazīmēm, pilnīgi iespējams, ka sasniedzot piecdesmit gadus, ādas šūnas būs atbilstīgi nevis bioloģiskajam vecumam 50, bet visdrīzāk 47-48 gadiem.

Protams, tas pricipiāli paver jaunas perspektīvas kosmetoloģijā. Līdzekļiem, kas spējīgi pakāpeniski atvairīt ādas novecošanos, jāpalīdz ne tikai ilgāk izskatīties jauniem, bet arī saglabāt daudz ilgāk veselu ādu. Tādi ingredienti jau ir parādījušies – starp tiem atsevišķi izdala teprenonu (GGA) un „efemēru”– Japānas dūņu Undaria Pinnatifida efemēro šūnu ekstrakts.  

 

MĒS VARAM IETEKMĒT TO, KĀ ĀDA IZSKATĪSIES TĀLĀ NĀKOTNĒ

Pateicoties jaunām zināšanām epiģenētikas jomā sākusies jaun ēra kosmetoloģijas attīstībā: parādījies jēdziens, ka mēs varam ietekmēt ne tikai uz to, kā āda izskatās šodien, bet arī uz to, kā tā var izskatīties rīt un daudz tālākā nākotnē.

Epiģenētiski aktīvie ingredienti var palīdzēt kontrolēt pigmenta sintēzi ādā un novērst pigmenta pleķu attīstību, „pamodināt” ādas dziļo slāņu struktūrelementu gēnu sintēzi un pateicoties tam, novērst grumbu rašanos, aktivizēt gēnus, kas iedarbina ādas aizsargmantijas komponentu sintēzi.

Nepārspīlēsim, ja teiksim, ka epiģenētika dod atslēgu daudzu procesu vadībai organismā – cerēsim, ka mēs pratīsim to izmantot!

komentāri