Ставьте like и читайте!

VITAMĪNA D DEFICĪTS bīstams dzīvībai!

28.06.2018, 3ade.lv

VITAMĪNA D DEFICĪTS bīstams dzīvībai!

Ziemeļvalstu iedzīvotājiem patīk „pabaroties” ar sauli. Maksimālais saulaino dienu skaits Baltijā – 50. Un, protams, ar pirmajiem saules stariem mēs nometam no sevis lieko apģērbu, cenšoties uzkrāt to pašu lietderīgo D vitamīnu, par ko tik daudz raksta un runā ārsti. Tikai pēdējie zinātniskie pētījumi izsituši mūs no sliedēm... Cik ilgi jāatrodas saulē, lai paceltu savu niecīgo D vitamīna līmeni? Un vai tiešām tas ir tik ļoti nepieciešams?
Uz šiem un citiem jautājumiem atbild ginekologs-endokrinologs, dermatologs, kosmetologs Jurijs Marakšins (Krievija).


Daudz runā un raksta par to, ka Ziemeļvalstu iedzīvotājiem nepietiek D vitamīna. Ko nozīmē „nepietiek” un kāda šī vitamīna norma ir pieaugušam cilvēkam? 

Ilgu laiku tradicionāls priekšstats par D vitamīnu bija saistīts vispirms ar tā noteicošo lomu kalcija-fosfora apmaiņā un ietekmi uz kaulaudu minerālo blīvumu (rahīta profilakse un ārstēšana). Tostarp pēdējās desmitgadēs uzkrāts liels skaits patiesu zinātnisku datu, kas liecina par to, ka tāds priekšstats par D vitamīnu ir bezcerīgi novecojis. 

Termins „D vitamīns” apvieno veselu grupu pēc ķīmiskās uzbūves līdzīgu vielu, kas attiecas uz sekosteroīdu klasi: D1, D2, D3 (tieši šo izskata kā D vitamīnu, jo citi šīs grupas pārstāvji tiek uzskatīti kā D vitamīna modificētie atvasinājumi), D4, D5.

Vislabāk izpētīti holekalciferols – D3 vitamīns un ergokalciferols D2 vitamīns. D2 vitamīnu var iegūt tikai no augu izcelsmes pārtikas (raugs, maize, sēnes, daži dārzeņi). Valstu iedzīvotāji, kas atrodas augstāk par 42. paralēli, nesaņem pietiekamā līmenī insolāciju ¾ no gada. Tas attiecas arī uz mums.

Mums ir visvairāk izteikts saules starojuma deficīts, lai izstrādātu D vitamīnu ar ādu. D vitamīna deficīts noteikts kā līmenis 25(OH)D asinīs mazāk kā 20ng/ml (50 nmol/l). Pie šīm domām pieturas arī Starptautiskās endokrinoloģijas biedrības eksperti. Daudzi speciālisti uzskata, ka līmenis 20-30 ng/ml (50-75 nmol/l) jāizvērtē kā D vitamīna nepietiekamība, bet optimālais līmenis sastāda vairāk par 30 ng/ml (75 nmol/l).

Saskaņā ar Kanādas biedrības D vitamīna izpētes ekspertu rekomendācijām, par optimālo līmeni 25(OH)D asinīs var uzskatīt 100-150 nmol/l (40-60 ng/ml). 

Pieņemts uzskatīt, ka galvenais šī vitamīna piegādātājs cilvēka organismam – saule. Tāpēc mēs arī sauļojamies, cik spēka, tiklīdz saule izlīdusi no biezajiem mākoņiem, un burtiski „uzcepam” sevi, dodoties uz siltajām zemēm. Vai ar to pietiek, lai uzkrātu rezerves?

Līdzko āda iegūst skaistu iedegumu – D vitamīna sintēze tiek pārtraukta. Lai iegūtu D vitamīna diennakts devu, vajag Maiami platuma grādos saulē uzkavēties minimums 20 minūtes bez apģērba un aizsarglīdzekļiem. Taču uzkrāt D vitamīnu mūžam nav iespējams.

D vitamīns – nav vitamīns klasiskā izpratnē. Tas sākotnēji ir bioloģiski inerts un jāpaiet diviem hidroksilēšanas procesiem, lai pārvērstos metaboliski aktīvā formā, bez tam šis process un bioloģiskā darbība neparādās kopā ar tiešu veidojumu. D3 vitamīna pamatavots – saules gaismas iedarbība. Saules spektra ultravioletais diapazons stimulē D3 vitamīna sintēzi (holekalciferols) no provitamīna D (7-dehidroholesterols) ādas epidermā. 

Kā pareizi sauļoties? Vai vērts klausīt savu kosmetologu, kurš uzstājīgi iesaka slēpties no saules, lai neiegūtu pigmentāciju un daudz nopietnākas ādas slimības?

Lai iegūtu D vitamīnu, nepieciešams atrasties saulē līdz suberitemai (minimālai) ādas reakcijai. Bet tiem cilvēkiem, kam nav D vitamīna deficīta, iedegums klājas vienmērīgi, viņi neiegūst saules apdegumus – protams, ja sapratīgi izmanto saules starojumu.

 


Kas tas ir „sezonas stimuls” un kāpēc, uzņēmuši D vitamīnu, mēs tomēr slimojam pēc pavadītā atvaļinājuma Dienvidos?

Kā jau es teicu, pēc iedeguma saņemšanas D vitamīna sintēze tiek pārtraukta, bet tā kā D vitamīns tas ir imūnās sistēmas vitamīns, atgriežoties mājās, mēs dažreiz saslimstam un domājam, ka tā ir aklimatizācija, taču šeit vienkārši izveidojies D vitamīna deficīts un organisms atrodas laicīgā imūndeficītā. Tāpēc D vitamīnu nepieciešams lietot un atrasties saulē, jo tas izlietojas un cīnās jau ar nelabvēlīgajiem pārliekas insolācijas efektiem.


Cik tad D vitamīns mums jāsaņem, lai būtu pozitīvi rezultāti cīņā ar slimībām?

Saskaņā ar Kanādas biedrības D vitamīna izpētes ekspertu rekomendācijām, par optimālo līmeni 25(OH)D asinīs var uzskatīt 100-150 nmol/l (40-60 ng/ml). Tādas koncentrācijas sasniegums 25(OH)D ļauj samazināt ar vecumu asociēto slimību risku (osteoporoze, pirmā un otrā tipa cukura diabēts, onkoloģiskās slimības) un paaugstināt dzīves ilgumu. D vitamīna deficīta piepildināšana ar D vitamīna preparātu palīdzību šobrīd ir nepieciešamība, lai sasniegtu un uzturētu normālu transporta formas 25(OH)D koncentrāciju asinīs.

Organismam D vitamīns un omega-3 – nešķirams pāris, kas darbojas sinerģismā un rada neparastus efektus, aizstājot sauju nevajadzīgu ķīmisku medikamentu.

Pastāv viedoklis, ka D vitamīns jālieto līdz 12.00 tukšā dūšā. Vai tas tā ir?

Lietot D vitamīnu var jebkurā laikā, bet, protams, ne pirms miega. Holekalceferols vai D3 vitamīns – neaktīvā forma, tam jāiziet hidroksilēšanas ceļš caur aknām un nierēm, bet tam nepieciešams laiks un labs šo orgānu darbs, kam ir īpaši fermenti, lai pārvērstu neaktīvo formu aktīvā formā (hormons D).


Kādus preparātus lietojat jūs un kam mums jāpievērš uzmanība pērkot?

Pirmām kārtām jāzina savs bazālais D vitamīna līmenis. Parasti to nosaka laboratorijā vienā līmenī no tā metabolītu koncentrācijas 25(OH)D. Nodot var jebkurā dienā un ne obligāti tukšā dūšā. Ja deficīts neparādās un jūs lietojat profilaktisko devu, analīzes jānodod ne biežāk kā 1 reizi gadā. Ja parādās deficīts, ātri jāatjauno normāls bazālais līmenis, pēc nozīmētajām ārstnieciskajām devām kontrole jāveic katru 3-4 mēnesi, līdz sasniegta norma. Taču norma katram var būt dažāda – tas atkarīgs no vecuma, fiziskās slodzes, aptaukošanās vai citām esošajām kaitēm.

Ir profilaktiskās devas un ir ārstnieciskās. profilaktiskā deva nepieciešam tiem, kam ir pietiekams normāls d līmenis. Ārstnieciskās devas tiek nozīmētas pie izteikta deficīta vai nepietiekamības. Diemžēl, mūsu valstīs nav reģistrētas holekalceferola ārstnieciskās devas. tāpēc, ārstējot nākas izmantot eļļas šķīdumus ar individuālu devu izvēli vai lietot kvalitatīvus pieejamos vitamīnus. Piemēram, vigantola pilīte satur apmēram 600 Mi holekalceferola. 

Es lietoju D preparātus injekciju veidā un kapsulas ar saturu D10 000 MI. D līmeni sev es uzturu apmēram 80-90 ng/ml. Bet tā kā D vitamīns – galu galā tas ir steroīdais hormons, kas aktīvi izlietojas pie stresa, fiziskas aktivitātes u.c., deva var atšķirties. Katrs pacients ir individuāls, individuālas ir viņa fermentās sistēmas, receptorais aparāts.

Vai jābaidās no hiperkalcēmijas (D vitamīna pārdozēšana), kas var būt bīstama dzīvībai?

Pirms noteikt ārstniecisko D vitamīna devu, jānodod analīzes uz kalciju asinīs un jāizslēdz vairogdziedzera slimības. Toksiskā deva, kas var gadīties, sastāda uzņremšanu uzņemšanu10000 MI 100 nedēļās.


Vitamīnu kompleksi var tikt galā ar D vitamīna papildināšanu?

Vitamīnu kompleksi satur, kā likums, nelielu D3 devu (parasti 600 - 1000), un, lai aizpildītu deficītu ar to nepietiek. Tagad par profilaktisko devu uzskata 3000 - 5000 MI katru dienu gan bērniem, vecākiem par 7 gadiem, gan pieaugušajiem. Bet vēlreiz atkārtoju – jāzina savs līmenis 25(OH)D.


Kopā ar D vitamīnu, kas vēl nepieciešams mūsu organismam?

Sarežģīts jautājums un tai pat laikā vienkāršs – veselīgs dzīves veids, fiziskas aktivitātes, atmest vai novest līdz minimumam kaitīgos ieradumus. Taču, ja runājam no ārstu redzesloka, mums jāpapildina tās vielas, kuras mūsu organisms nesaņem, lai normāli funkcionētu. Piemēram, pietiekams daudzums polinepiesātināto taukskābju Omega-3. Taču šī ir atsevišķa tēma. Gribu tikai pateikt to, ka organismam D vitamīns un Omega-3 ir nešķirams pāris, kas darbojas sinerģiski un rada neparastus efektus, aizstājot daudz nevajadzīgu ķīmisko medikamentu.

Sasniedzot d vitamīna līmeni 125 nmol/l (50 ng/ml) samazina šādu slimību risku:
• rahīts par 100 % • osteomalācija par 100 % • vēzis kopumā par 75 % • piena dziedzeru vēzis par 50 % • olnīcu vēzis par 25 % • resnās zarnas vēzis par 67% • ne-Hodžkina limfoma par 30 % • nieru vēzis par 67 % • endometrijas vēzis par 35 %
• 1.tipa diabēts par 80 % • 2.tipa diabēts par 50 % • lūzumi par 50 %  • izkaisītā skleroze par 50 % • miokarda infarkts par 50 % • asinsvadu slimības par 80 % • preeklampsija par 50 % • ķeizargrieziens par 75 %.

komentāri

  • Reklāmkarogs